Rīgas tiesu apgabala šķīrējtiesa
REGLAMENTS
I. Vispārīgi noteikumi
1. pants. Šķīrējtiesa un tās dibinātājs
(1) Rīgas tiesu apgabala šķīrējtiesa (turpmāk - šķīrējtiesa) ir pastāvīga šķīrējtiesa.
(2) Šķīrējtiesas dibinātājs ir biedrība “Zemes reformas komiteja”, vienotais reģistrācijas Nr. 40008192818.
(3) Šķīrējtiesas interneta mājaslapas adrese ir http://www.omnibus.lv/.
2. pants. Šķīrējtiesas darbības organizācija
(1) Šķīrējtiesas darbību organizē šķīrējtiesas priekšsēdētājs, kas veic šķīrējtiesas reglamentā noteiktās funkcijas, lai pārraudzītu un nodrošinātu šķīrējtiesas sastāva izveidošanu un tā darbību. Šķīrējtiesas priekšsēdētājs pats strīdus neizšķir.
(2) Šķīrējtiesas priekšsēdētāju ieceļ Zemes reformas komitejas valdes priekšsēdētājs, kas var atcelt šķīrējtiesas priekšsēdētāju no amata pirms termiņa izbeigšanās pēc paša šķīrējtiesas priekšsēdētāju lūguma vai pēc savas iniciatīvas. Zemes reformas komitejas valdes priekšsēdētāja lēmums nav apstrīdams.
(3) Zemes reformas komitejas valdes priekšsēdētājs ir tiesīgs iecelt šķīrējtiesas priekšsēdētāja vietnieku, kas pilda šķīrējtiesas priekšsēdētāja funkcijas tā prombūtnes laikā, kā arī citos gadījumos, kad objektīvie apstākļi traucē pēdējam pildīt savus pienākumus.
3. pants. Šķīrējtiesas procesa norise
(1) Strīdu izšķiršana šķīrējtiesā notiek saskaņā ar tieši piemērojamiem normatīvajiem aktiem un reglamentu.
(2) Jautājumus, kas nav paredzēti reglamentā un nav noregulēti Šķīrējtiesu likumā, izlemj šķīrējtiesa reglamenta garā.
(3) Reglamentā noteikto procesuālo funkciju izpildi nodrošina šķīrējtiesas priekšsēdētājs, kurš arī sniedz konsultācijas un metodisko palīdzību jautājumos, kas saistīti ar šķīrējtiesas darbību.
4. pants. Strīdu izšķiršanas vispārīgie noteikumi
(1) Šķīrējtiesa var izšķirt jebkuru civiltiesisku strīdu, ja puses ir vienojušās par attiecīgā strīda nodošanu šķīrējtiesai un ja strīds saskaņā ar Latvijas vai tās valsts, kurā attiecīgā strīdīgā civiltiesiskā attiecība ir nodibinājusies, likumiem (t.sk. Šķīrējtiesu likuma 5. pantu) nav pakļauts ekskluzīvai citu tiesu jurisdikcijai.
(2) Izšķirot strīdu, šķīrējtiesa vadās pēc tām tiesību normām un darījumu paražām, par kuru piemērošanu puses ir vienojušās, ciktāl tāda pušu vienošanās nav pretrunā Latvijas Republikas Civillikuma 19., 24. un 25.pantu noteikumiem.
(3) Ja puses nav vienojušās par to, pēc kādiem likumiem vai kādām darījumu paražām apspriežamas to savstarpējās attiecības, vai šķīrējtiesa atzinusi šādu vienošanos par spēkā neesošu, pušu tiesiskajām attiecībām piemērojamās tiesību normas nosakāmas saskaņā ar Latvijas Republikas Civillikuma ievada noteikumiem.
(4) Ja kāds no lietas dalībniekiem lietas izskatīšanā grib atsaukties uz starptautisko līgumu vai ārvalstu normatīvu aktu, viņam ir jāiesniedz šķīrējtiesai attiecīgā akta apliecināts teksts un tā tulkojums latviešu valodā.
II. Šķīrējtiesas līgums
5. pants. Šķīrējtiesas līguma forma un saturs
(1) Šķīrējtiesa izskata strīdus, ja puses atbilstoši noteikumiem un nosacījumiem, kas iekļauti Šķīrējtiesu likuma III nodaļā, ir vienojušās par strīda izšķiršanu Rīgas tiesu apgabala šķīrējtiesā.
(2) Ja puses ir vienojušās par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā, bet nav noteikušas konkrētu šķīrējtiesu, un prasītājs iesniedzis prasību Rīgas tiesu apgabala šķīrējtiesā, ja otra puse tam piekrīt, strīds ir pakļauts šai šķīrējtiesai.
III. Šķīrējtiesneši
6. pants. Šķīrējtiesas sastāvs
(3) Šķīrējtiesnesis ir persona, kas atbilstoši šķīrējtiesas līguma un reglamenta noteikumiem ir iecelta strīda izšķiršanai. Šķīrējtiesnešu skaits ir viens vai trīs. Šķīrējtiesas pastāvīgais šķīrējtiesnesis ir persona, kas iekļauts šķīrējtiesas pastāvīgo šķīrējtiesnešu sarakstā.
(4) Ja puses iepriekš nav vienojušās par šķīrējtiesnešu skaitu vai arī vienojušās par tādu šķīrējtiesnešu skaitu, kas neatbilst likumam vai reglamentam, tad tiek iecelti trīs šķīrējtiesneši.
(5) Ja lietā ir vairāki prasītāji un/vai vairāki atbildētāji, šķīrējtiesnešu skaits nemainās.
(6) Puses, ievērojot Šķīrējtiesu likuma prasības, var vienoties arī par lielāku šķīrējtiesnešu skaitu, nosakot arī to iecelšanas kārtību.
7. pants. Šķīrējtiesnešu iecelšana
(1) Šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību nosaka puses.
(2) Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību, tie ieceļami saskaņā ar reglamentu.
8. pants. Viena šķīrējtiesneša iecelšana
(1) Ja puses ir vienojušās, ka strīdu izskatīs viens šķīrējtiesnesis, tās pēc savstarpējas vienošanās var izraudzīt jebkuru šķīrējtiesas pastāvīgo šķīrējtiesnesi. Ja puses līdz prasības pieteikuma iesniegšanai nav vienojušās par konkrētu pastāvīgo šķīrējtiesnesi, šķīrējtiesas priekšsēdētājs, izsniedzot atbildētājam paziņojumu par prasības pieteikuma saņemšanu, piedāvā pusēm vienoties par konkrētu pastāvīgo šķīrējtiesnesi un nosaka termiņu šādas vienošanās panākšanai.
(2) Jebkura no pusēm var piedāvāt otrai pusei vienu vai vairākas pastāvīgo šķīrējtiesnešu kandidatūras.
(3) Ja puses šķīrējtiesas noteiktajā termiņā nav vienojušās par konkrētu šķīrējtiesnesi, šķīrējtiesnesi ieceļ šķīrējtiesas priekšsēdētājs.
9. pants. Trīs šķīrējtiesnešu iecelšana
(1) Ja strīdu saskaņā ar pušu vienošanos vai reglamentu izskatīs trīs šķīrējtiesneši, katra puse ir tiesīga iecelt pa vienam šķīrējtiesnesim no pastāvīgās šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu vidus. Prasītājam vai prasītājiem izraudzītais šķīrējtiesnesis jānorāda, iesniedzot prasību, vai jālūdz šo šķīrējtiesnesi iecelt šķīrējtiesas priekšsēdētājam
(2) Šķīrējtiesas priekšsēdētājs, izsniedzot atbildētājam vai atbildētājiem paziņojumu par prasības saņemšanu, informē par iecelto šķīrējtiesnesi atbildētāju(s) un piedāvā pēdējam(iem) no savas puses iecelt šķīrējtiesnesi, nosakot termiņu savas izvēles paziņošanai.
(3) Ja atbildētājs vai atbildētāji noteiktajā termiņā nav rakstiski iecēlis vai iecēluši vienu šķīrējtiesnesi, tad šo šķīrējtiesnesi ieceļ šķīrējtiesas priekšsēdētājs.
(4) Pušu izvēlētie šķīrējtiesneši, savstarpēji vienojoties, no pastāvīgo šķīrējtiesnešu vidus izraugās un ieceļ šķīrējtiesnesi, kurš ir šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs.
(5) Ja 10 dienu laikā pēc otra šķīrējtiesneša iecelšanas šķīrējtiesā nav saņemts šķīrējtiesnešu lēmums par šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāja iecelšanu, to ieceļ šķīrējtiesas priekšsēdētājs.
(6) Ja puse ir iecēlusi šķīrējtiesnesi un par to paziņojusi otrai pusei, tā nevar atcelt šo šķīrējtiesnesi bez otras puses piekrišanas.
10. pants. Šķīrējtiesas sastāva apstiprināšana
(1) Izveidoto šķīrējtiesas sastāvu apstiprina šķīrējtiesas priekšsēdētājs, paziņojot par to pusēm. Apstiprinot šķīrējtiesas sastāvu, šķīrējtiesas priekšsēdētājs pārbauda, vai, izveidojot šķīrējtiesas sastāvu, ir ievērota pušu vienošanās, Šķīrējtiesu likuma un šķīrējtiesas reglamenta prasības.
(2) Ja šķīrējtiesas priekšsēdētājs konstatē, ka šķīrējtiesas sastāvā izveidošanā nav ņemta vērā pušu vienošanās, šķīrējtiesas reglamenta vai Šķīrējtiesu likuma prasības, tas izveidoto šķīrējtiesas sastāvu neapstiprina un šķīrējtiesas sastāvs tiek veidots no jauna reglamentā noteiktajā kartībā, novēršot pieļautos pārkāpumus vai trūkumus.
(3) Šķīrējtiesas priekšsēdētājs lēmums atteikt apstiprināt šķīrējtiesas sastāvu ir galīgs un nav pārsūdzams vai apstrīdams.
11. pants. Šķīrējtiesneša neatkarība un noraidīšana
(1) Šķīrējtiesnesim jāpilda savi pienākumi godprātīgi, nepakļaujoties nekādai ietekmei, viņam jābūt objektīvam un neatkarīgam.
(2) Personai, kurai tiek prasīta piekrišana tās iecelšanai par šķīrējtiesnesi, jāatklāj pusēm jebkādi apstākļi, kuri var izraisīt pamatotas šaubas par šīs personas objektivitāti un neatkarību. Ja šādi apstākļi šķīrējtiesnesim kļuvuši zināmi līdz šķīrējtiesas procesa beigām, viņam tie nekavējoties jāatklāj pusēm.
(3) Šķīrējtiesnesi var noraidīt, ja pastāv apstākļi, kuri izraisa pamatotas šaubas par viņa objektivitāti un neatkarību, kā arī tad, ja viņa kvalifikācija neatbilst tai, par kādu puses vienojušās. Puse var noraidīt šķīrējtiesnesi, kuru tā iecēlusi vai kura iecelšanā tā piedalījusies tikai tad, ja noraidījuma pamati šai pusei kļuvuši zināmi pēc šķīrējtiesneša iecelšanas.
(4) Puses var vienoties par šķīrējtiesneša noraidījuma kārtību. Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesnešu noraidījuma kārtību, to nosaka saskaņā ar Šķīrējtiesu likumu, kas paredz, ka katra puse var pieteikt noraidījumu šķīrējtiesnesim 5 dienu laikā no dienas, kad tā uzzinājusi par šā šķīrējtiesneša izraudzīšanos vai iecelšanu vai tai kļuvis zināms noraidījuma pamats, bet ne vēlāk kā pirms strīda izšķiršanas uzsākšanas pēc būtības, iesniedzot šķīrējtiesā par to rakstveida paziņojumu, kurā jānorāda, kuru šķīrējtiesnesi tā noraida un noraidījuma pamatu.
(5) Ja šķīrējtiesnesis, kuram pieteikts noraidījums, neatsakās no savu pienākumu pildīšanas, jautājumu par noraidījumu izlemj šķīrējtiesas priekšsēdētājs 10 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas.
(6) Šķīrējtiesnesis 5 (piecu) dienu laikā no dienas, kad tas uzzinājis par savu iecelšanu vai no dienas kad tam kļuvis zināms par apstākļiem, kuri var izraisīt pamatotas šaubas par tā objektivitāti un neatkarību, var sevi atstatīt no lietas, norādot atstatīšanās iemeslus.
12. pants. Šķīrējtiesneša atcelšana, pilnvaru izbeigšanās un jauna šķīrējtiesneša iecelšana nomainīšana
(1) Ja kāds šķīrējtiesas sastāva loceklis ilgāk par vienu mēnesi nevar piedalīties šķīrējtiesas darbā, tad šis šķīrējtiesnesis, pārējie apstiprinātie šķīrējtiesas sastāva šķīrējtiesneši, kā arī katra no pusēm ir tiesīga lūgt šķīrējtiesas priekšsēdētāju atcelt šo šķīrējtiesnesi. Minēto lūgumu šķīrējtiesas priekšsēdētājs izlemj pēc pušu viedokļa noskaidrošanas.
(2) Šķīrējtiesneša pilnvaras izbeidzas:
1) ar lietas izšķiršanu;
2) ja pieņemts šķīrējtiesneša noraidījums;
3) ja šķīrējtiesnesis ir sevi atstatījis no strīda izšķiršanas;
4) ja šķīrējtiesas priekšsēdētājs ir atcēlis šķīrējtiesnesi;
5) ja puses vienojas par šķīrējtiesneša atcelšanu;
6) ja uz šķīrējtiesnesi ir attiecināmi Šķīrējtiesu likuma 15. pantā minētie ierobežojumi;
7) ar šķīrējtiesneša nāvi.
(3) Puses var vienoties par kāda šķīrējtiesas sastāva locekļa pilnvaru izbeigšanu un paziņot par to šķīrējtiesas priekšsēdētājam. Šādu paziņojumu motivācija nav obligāta.
(4) Ja šķīrējtiesneša pilnvaras izbeigušās pirms lietas izšķiršanas, tiek iecelts jauns šķīrējtiesnesis.
(5) Puse, kuras izraudzītajam šķīrējtiesnesim ir izbeigušās pilnvaras, 10 (desmit) dienu laikā no brīža, kad tā uzzinājusi par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanos, var izraudzīties jaunu šķīrējtiesnesi atbilstoši šķīrējtiesas reglamenta noteikumiem. Ja puse noteiktajā termiņā nav izraudzījusies jaunu šķīrējtiesnesi, šķīrējtiesnesi ieceļ šķīrējtiesas priekšsēdētājs.
(6) Ja pirms lietas izšķiršanas šķīrējtiesneša pilnvaras izbeidzas puses atkārtoti izraudzītajam šķīrējtiesnesim, jaunu šķīrējtiesnesi ieceļ šķīrējtiesas priekšsēdētājs.
(7) Ja tiek nomainīts šķīrējtiesnesis gadījumā, kad strīdu izskata viens šķīrējtiesnesis, vai ja tiek nomainīts šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs, strīda izskatīšana tiek uzsākta no jauna.
(8) Ja tiek nomainīts kāds no šķīrējtiesas sastāva šķīrējtiesnešiem, jautājums par strīda izskatīšanu no jauna vai strīda izskatīšanas turpināšanu tiek izlemts pēc šķīrējtiesas sastāva ieskatiem.
IV. Šķīrējtiesas process
13. pants. Strīda pakļautības šķīrējtiesai noteikšana
(1) Par strīda pakļautību lemj pati šķīrējtiesa, arī gadījumos, kad kāda no pusēm apstrīd šķīrējtiesas līguma esamību vai spēkā esamību.
(2) Šķīrējtiesa jautājumu par strīda pakļautību tai var izlemt jebkurā šķīrējtiesas procesa stadijā, t.sk. arī ar spriedumu. Ja strīda pakļautība šķīrējtiesai ir apstrīdēta līdz šķīrējtiesas sastāva apstiprināšanai, tad minēto jautājumu izlemj šķīrējtiesas priekšsēdētājs, bet, ja pakļautība apstrīdēta pēc šķīrējtiesas sastāva apstiprināšanas, tad šo jautājumu izlemj šķīrējtiesas sastāvs.
(3) Iesniegumu par to, ka strīds vai tā daļa nav pakļauts šķīrējtiesai, puse var iesniegt līdz dienai, kad beidzas atsauksmes iesniegšanas termiņš.
(4) Ja iebildumi par to, ka strīda daļa nav pakļauta šķīrējtiesai, pusei rodas sakarā ar prasības papildinājumiem vai grozījumiem, pretprasību vai tās papildinājumiem vai grozījumiem, minētie iebildumi jāizsaka nekavējoties, līdz ko šķīrējtiesa uzsāk šo prasījumu izšķiršanu.
(5) Ja puse noteiktajā termiņā nav iesniegusi šķīrējtiesā iesniegumu par to, ka strīds vai tā daļa nav pakļauta šķīrējtiesai, puse nav tiesīga vēlāk izteikt šādus iebildumus un tā uzskatāma par atteikušos no savām tiesībām celt šādus iebildumus, tai skaitā, tiesai izlemjot jautājumu par šķīrējtiesas sprieduma izpildi.
(6) Ja šķīrējtiesa atzīst, ka strīds vai tā daļa nav pakļauta šķīrējtiesai, šķīrējtiesa izbeidz tiesvedību strīdā vai tā daļā, pieņemot lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu.
14. pants. Strīda izšķiršana šķīrējtiesā
(1) Šķīrējtiesa, izšķirot strīdu, ievēro pušu līdztiesības un sacīkstes principu. Katrai pusei ir vienādas tiesības izklāstīt savu viedokli un aizstāvēt savas tiesības.
(2) Ievērojot pušu noslēgto šķīrējtiesas līgumu, šķīrējtiesa rīko sēdes, lai noklausītos pušu paskaidrojumus un iebildumus, kā arī lai pārbaudītu pierādījumus (mutvārdu process), vai izšķir strīdu, pamatojoties tikai uz iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem un materiāliem (rakstveida process). Šķīrējtiesa rīko mutvārdu procesu arī tad, ja puses vienojušās par rakstveida procesu, bet kāda no pusēm līdz nolēmuma pieņemšanai pieprasa mutvārdu procesu.
(3) Šķīrējtiesa iepazīstina puses ar jebkuriem iesniegumiem, dokumentiem un citu informāciju, kuru tā saņēmusi, kā arī ar ekspertu atzinumiem un citiem pierādījumiem.
15. pants. Konfidencialitāte
(1) Šķīrējtiesas process ir konfidenciāls
(2) Šķīrējtiesas sēdes ir slēgtas. Iepazīties ar lietas materiāliem drīkst tikai procesa dalībnieki, šķīrējtiesnesis, šķīrējtiesas priekšsēdētājs un šķīrējtiesas sekretariāta darbinieki
(3) Personas, kas nav procesa dalībnieki, var būt klāt šķīrējtiesas sēdē tikai ar abu pušu piekrišanu.
(4) Šķīrējtiesai aizliegts izpaust informāciju par lietu. Šķīrējtiesa ziņas par šķīrējtiesas procesu nesniedz trešajām personām un nepublicē.
(5) Pienākums ievērot konfidencialitāti atteicas gan uz šķīrējtiesas sastāvu, gan šķīrējtiesas darbiniekiem.
16. pants. Šķīrējtiesas procesa vieta
(1) Pusēm var vienoties par strīda izšķiršanas vietu.
(2) Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesas procesa vietu, to nosaka šķīrējtiesa. Šķīrējtiesa par šķīrējtiesas procesa vietu var noteikt tās atrašanās vietu vai jebkuru citu vietu, kuru tā uzskata par piemērotu, ievērojot šķīrējtiesas procesa apstākļus.
(3) Ja puses vienojas par šķīrējtiesas procesa vietu ārpus Rīgas, pusēm jāsedz šķīrējtiesnešu ceļa un uzturēšanās izdevumi.
(4) Ja šķīrējtiesas procesa vieta ir Rīga, bet kāda no pusēm ir izvēlējusies šķīrējtiesnesi, kura prakses vieta ir ārpus Rīgas, tad konkrētā šķīrējtiesneša ceļa un uzturēšanās izdevumus sedz puse, kas šķīrējtiesnesi izvēlējusies.
17. pants. Šķīrējtiesas procesa kārtība
(1) Pusēm ir tiesības brīvi noteikt šķīrējtiesas procesa kārtību, un šķīrējtiesai ir saistoša pušu noteiktā procesa kārtība, ja puses par procesa kārtību ir rakstveidā vienojušās pirms šķīrējtiesas procesa uzsākšanas.
(2) Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesas procesa kārtību, strīdu izšķir saskaņā ar šķīrējtiesas reglamentu.
(3) Ja puses vienojušās tikai par atsevišķiem šķīrējtiesas procesa noteikumiem, šķīrējtiesa ievēro pušu vienošanos, bet pārējā daļā vadās pēc šķīrējtiesas reglamenta, bet jautājumos, kas nav noregulēti reglamentā, piemēro Šķīrējtiesu likumu.
18. pants. Pārstāvība
(1) Fiziskās personas savas lietas šķīrējtiesā ved pašas vai ar pilnvarotu pārstāvju starpniecību, ievērojot ierobežojumus, kas noteikti Šķīrējtiesu likuma 32. panta otrajā daļā.
(2) Juridisko personu lietas šķīrējtiesā ved to amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī citi juridisko personu pilnvaroti pārstāvji.
(3) Persona, kas ir vai pēdējo piecu gadu laikā ir bijusi attiecīgās pastāvīgās šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu sarakstā, nevar būt puses pārstāvis un to nevar pieaicināt juridiskās palīdzības sniegšanai šīs pastāvīgās šķīrējtiesas procesos.
(4) Puses šķīrējtiesas procesā var pieaicināt zvērinātus advokātus juridiskās palīdzības sniegšanai.
19. pants. Procesuālie termini
(1) Tos procesuālos termiņus, kas nav noteikti šai reglamentā, nosaka šķīrējtiesa. Pusēm ir tiesības vienoties par procesuālajiem termiņiem, vienojoties par strīda izšķiršanu šķīrējtiesā.
(2) Procesuālo darbību izpildīšanai nosaka precīzu datumu vai termiņu līdz noteiktam datumam, vai laika periodu (gados, mēnešos, dienās vai stundās). Ja procesuālā darbība nav jāizpilda noteiktā datumā, to var izpildīt visā noteiktā termiņa laikā. Termiņu var noteikt, norādot arī notikumu, kuram katrā ziņā jāiestājas.
(3) Šķīrējtiesa, nosakot un aprēķinot termiņus, vadās no LR Civilprocesa likuma 46.-48. pantu noteikumiem
(4) Tiesības izpildīt procesuālās darbības zūd līdz ar termiņa izbeigšanos. Pēc procesuālā termiņa izbeigšanās iesniegtās sūdzības un dokumentus nepieņem.
(5) Apturot šķīrējtiesas procesu, termiņa skaitījums tiek apturēts. Termiņa skaitījums apstājas brīdī, kad radies apstāklis, kas ir par pamatu šķīrējtiesas procesa apturēšanai. Procesuālā termiņa skaitījums turpinās no dienas, kad atjaunots šķīrējtiesas process.
(6) Pēc ieinteresētās puses pamatota lūguma šķīrējtiesa, ja tā uzskata to par lietderīgu, var lemt par šķīrējtiesas vai pušu noteikto termiņu pagarināšanu vai atjaunošanu to attaisnota nokavējuma gadījumā.
20. pants. Korespondence
(1) Šķīrējtiesas procesā visi pieteikumi, paziņojumi, vēstules un cita veida korespondence izsniedzama personīgi, nosūtāma ierakstītā sūtījumā vai ar kurjerpastu, ar telefonogrammu, telefaksu, izmantojot elektronisko pastu vai citādā veidā, kas ļauj fiksēt nogādāšanas faktu.
(2) Korespondence fiziskām personām nosūtāma pēc adresāta reģistrētās dzīves vietas, bet juridiskām personām pēc to reģistrētās juridiskās adreses, ja vien puse, vēršoties šķīrējtiesā, nav norādījusi citu adresi vai elektroniskā pasta adresei korespondences saņemšanai. Ja šķīrējtiesas līgumā kāda no pusēm ir lūgusi nogādāt korespondenci pēc citas adreses, tad korespondence nogādājama pēc šīs adreses. Ja adresi nevar noskaidrot, korespondence ir nosūtāma pēc pēdējās zināmās adreses.
(3) Šķīrējtiesas dokumentus piegādā elektroniskā pasta sūtījumā, ja lietas dalībnieks paziņojis šķīrējtiesai, ka viņš piekrīt saziņai ar šķīrējtiesu izmantot elektronisko pastu. Šādā gadījumā korespondenci nosūta uz lietas dalībnieka norādīto elektroniskā pasta adresi. Ja šķīrējtiesa konstatē tehniskus šķēršļus korespondences vai tiesas dokumentu piegādāšanai elektroniskā pasta sūtījumā, tos nosūta ierakstītā pasta sūtījumā.
(4) Ja šķīrējtiesas procesa laikā kāds no dalībniekiem maina savu adresi, tā pienākums ir nekavējoties paziņot šķīrējtiesai savu jauno adresi.
(5) Ja korespondenci piegādā ierakstītā pasta sūtījumā, ar ziņnesi vai to piegādā cits lietas dalībnieks, tā ir nododama adresātam vai citai personai, kas strādā vai dzīvo attiecīgajā adresē, pret parakstu. Ja adresāts atsakās parakstīties, piegādātājs par to sastāda attiecīgu rakstisku ziņojumu. Nogādāšanas termiņš jebkurā gadījumā ir fiksējams rakstiski.
(6) Dokumenti, kas apliecina korespondences piegādāšanu adresātam, ir pievienojami lietai.
(7) Ja korespondence ir piegādāta šajā punktā noteiktajā kārtībā, tā uzskatāma par saņemtu:
1) ja piegāde notiek ar ziņnesi vai to piegādā cits lietas dalībnieks:
1. nodošanas dienā, ja tā ir piegādāta adresātam personīgi,
2. nākamā dienā pēc tās piegādes pēc adresāta uzrādītās pasta adreses, vai juridiskās personas juridiskās adreses, vai fiziskās personas dzīvesvietas, bet, ja adresi nevar noskaidrot,- pēc pēdējās zināmās adreses,
2) ja piegāde notiek pa pastu: septītajā dienā pēc tās nodošanas pasta iestādei vai komersantam;
3) ja piegāde notiek pa elektronisko pastu: otrajā darba dienā pēc tā nosūtīšanas.
(8) Ja ar korespondences nogādāšanu ir saistīti kādi termiņu tecējumi, tie sāk tecēt nākamajā dienā pēc korespondences saņemšanas, trešajā dienā pēc korespondences nosūtīšanas elektroniska sūtījuma veidā, vai septītajā dienā pēc korespondences nosūtīšanas ar ierakstītu pasta sūtījumu vai izmantojot kurjerpastu/ eksprespastu.
(9) Šķīrējtiesai adresējamā korespondence ir nosūtāma vai nu pa pastu uz šķīrējtiesas pasta adresi, vai iesniedzot to personīgi, vai arī nosūtot elektronisku dokumentu uz šķīrējtiesas oficiālo elektroniskā pasta adresi.
21. pants. Šķīrējtiesas procesa uzsākšana
Šķīrējtiesas process sākas dienā, kad šķīrējtiesā atbilstoši likumu un šā reglamenta noteikumiem ir iesniegts prasības pieteikums.
22. pants. Prasības pieteikums
(1) Prasības pieteikumu noformē rakstveidā un tajā norāda:
1) informāciju par pusēm:
a. juridiskajām personām: nosaukumu un atrašanās vietu (juridisko adresi) un, ja prasītājam ir zināmi, - arī reģistrācijas numuru, tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi, ja prasītājs piekrīt saņemt korespondenci elektroniski,
b. fiziskajām personām: vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu un, ja prasītājam ir zināmi, - arī personas kodu, tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi,
c. ja prasību ceļ pārstāvis, — prasītāja pārstāvja vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi saziņai ar šķīrējtiesu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi.
2) prasībās par naudas summas piedziņu — kredītiestādes nosaukumu un tā konta numuru, kurā veicama samaksa, ja šāds konts ir;
3) prasības priekšmetu, prasījumus un prasības summu un tās aprēķinu;
4) prasības pamatu un apstākļus, kas to apstiprina;
5) tiesību normas, uz kura prasība pamatota, gadījumos, kad līgumā, no kura radies strīds, puses nav norādījušas pēc kādām tiesību normām strīds izšķirams;
6) prasītāja lūgumus tiesai, ja tādi ir;
7) no savas puses izvēlēto šķīrējtiesnesi, ja strīds izskatāms trim vai vairākiem šķīrējtiesnešiem un puses nav vienojušās par citu šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību; ja saskaņā ar šķīrējtiesas līgumu lietu izskata šķīrējtiesa viena šķīrējtiesneša sastāvā, prasītājs var prasības pieteikumā norādīt vienu vai vairākus šķīrējtiesas pastāvīgo šķīrējtiesnešu kandidatūras, kuras viņš piedāvā izraudzīties atbildētājam;
8) pievienoto dokumentu sarakstu.
(2) Prasības pieteikumam pievieno:
1) šķīrējtiesas līgumu, ja vien šī vienošanās nav ietverta līgumā, kura sakarā radies strīds;
2) līgumu/us, kuru sakarā radies strīds;
3) dokumentus, uz kuriem prasītājs atsaucas prasības pieteikumā;
4) dokumentus, kas apstiprina:
a. pušu identifikācijas datus;
b. šķīrējtiesnešu iecelšanu, ja tie jau ir iecelti vai apliecinājumu, ka atbildētājam nosūtīts priekšlikums vai paziņojums par šķīrējtiesnesi, ja vien šīs priekšlikums vai paziņojums nav iekļauts prasības pieteikumā;
5) dokumentu, kas apliecina šķīrējtiesas procesa izdevumu - ar strīda izskatīšanu saistītās maksas un šķīrējtiesnešu honorāra samaksu.
(3) Prasības pieteikumu paraksta un iesniedz prasītājs vai viņa pārstāvis. Ja prasību prasītāja vārdā ceļ viņa pārstāvis, prasības pieteikumam pievienojama pilnvara vai cits dokuments, kas apliecina pārstāvja pilnvarojumu celt prasību.
(4) Prasības pieteikumu iesniedz šķīrējtiesai, pievienojot tikpat norakstu, cik ir šķīrējtiesas procesa dalībnieku.
(5) Šķīrējtiesai ir tiesības pieprasīt papildus dokumentus, t.sk. izziņu, kas apliecina atbildētāja - fiziskas personas deklarēto dzīvesvietu vai atbildētāja - juridiskas personas oficiālo adresi.
23. pants. Koppieteikums
(1) Pusēm ir tiesības vērsties šķīrējtiesā ar kopīgu prasības pieteikumu (koppieteikumu) to starpā esoša strīda izšķiršanai.
(2) Koppieteikumu noformē rakstveidā un tajā norāda:
1) informāciju par pusēm:
a. juridiskajām personām: nosaukumu un atrašanās vietu (juridisko adresi), reģistrācijas numuru, tālruņa numuru un e-pasta adresi, ja puses piekrīt saņemt korespondenci elektroniski,
b. fiziskajām personām: vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu, personas kodu, tālruņa numuru un e-pasta adresi, ja puses piekrīt saņemt korespondenci elektroniski.
c. ja koppieteikumu kādas puses vārdā ceļ pārstāvis, — pārstāvja vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi saziņai ar šķīrējtiesu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi.
2) katras puses prasības priekšmetu, prasījumus, prasības summu un tās aprēķinu;
3) prasībās par naudas summas piedziņu — kredītiestādes nosaukumu un tā konta numuru, kurā veicama samaksa, ja šāds konts ir;
4) katras prasības pamatu un apstākļus, nodalot apstākļus, par kuriem pušu starpā strīda nav, un par kuriem pušu starpā pastāv strīds;
5) tiesību normas, uz kura prasība pamatota, gadījumos, kad līgumā, no kura radies strīds, puses nav norādījušas pēc kādām tiesību normām strīds izšķirams;
6) katras Puses lūgumus tiesai, ja tādi ir;
7) ja puses vienojušās, ka lietu izskata šķīrējtiesa viena šķīrējtiesneša sastāvā un puses ir par to vienojušās - šķīrējtiesnesi; ja strīds izskatāms trim vai vairākiem šķīrējtiesnešiem un puses nav vienojušās par citu šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību - katras puses izvēlētos šķīrējtiesnešus.
8) pievienoto dokumentu sarakstu.
(3) Koppieteikumam pievieno:
1) pušu vienošanos par šķīrējtiesu, ja vien šī vienošanās nav ietverta līgumā, kura sakarā radies strīds;
2) līgumu/us, kuru sakarā radies strīds;
3) dokumentus, uz kuriem puses atsaucas prasības pieteikumā;
4) dokumentus, kas apstiprina pušu identifikācijas datus;
5) dokumentu, kas apliecina šķīrējtiesas procesa izdevumu - ar strīda izskatīšanu saistītās maksas un šķīrējtiesnešu honorāra samaksu.
(4) Koppieteikumu paraksta abas puses vai to pārstāvji. Ja koppieteikumu paraksta pārstāvis, koppieteikumam pievienojama pilnvara vai cits dokuments, kas apliecina pārstāvja pilnvarojumu celt prasību.
(5) Koppieteikums tiek izskatīts tādā pašā kārtībā kā prasības pieteikums, ievērojot reglamentā noteiktos izņēmumus.
24. pants. Jautājuma izlemšana par prasības pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu vai atteikšanos pieņemt prasības pieteikumu
(1) Ja prasības pieteikums un tam pievienotie dokumenti atbilst šā reglamenta prasībām, šķīrējtiesas priekšsēdētājs bez kavēšanās izsniedz prasītājam un atbildētājam paziņojumu par prasības saņemšanu, piedāvājot pusēm vienoties par konkrētu šķīrējtiesnesi strīda izšķiršanai un piedāvājot atbildētājam iesniegt atsauksmi uz prasību, norādot iebildumus, ja tādi ir, un pievienojot iebildumus apstiprinošus dokumentus, kā arī norādīt no savas puses izvēlēto šķīrējtiesnesi (šķīrējtiesnešus).
(2) Paziņojumu par prasības saņemšanu atbildētājam netiek izsniegts, ka puses iesniegušas koppieteikumu.
(3) Šķīrējtiesa atsakās pieņemt prasības pieteikumu, ja no prasības pieteikumam pievienotajiem dokumentiem acīmredzami izriet, ka strīds nav pakļauts šķīrējtiesai.
(4) Ja prasības pieteikums un tam pievienotie dokumenti neatbilst reglamenta prasībām, šķīrējtiesas priekšsēdētājs par to informē iesniedzēju, dodot tam laiku novērst trūkumus. Šajā laikā prasības pieteikums tiek atstāts bez tālākas virzības. Ja trūkumi nav būtiski, šķīrējtiesas priekšsēdētājs var ierosināt lietu un uzdot prasītājam novērst trūkumus procesa laikā.
(5) Ja šķīrējtiesas priekšsēdētāja noteiktajā termiņā trūkumi tiek novērsti, prasības pieteikums tiek uzskatīts par iesniegtu un tiek uzsākts šķīrējtiesas process.
(6) Ja šķīrējtiesas priekšsēdētāja noteiktajā termiņā trūkumi netiek novērsti, prasības pieteikums tiek atdots iesniedzējam atpakaļ bez izskatīšanas.
25. pants. Paziņojums par šķīrējtiesas procesa uzsākšanu
(1) Pēc šķīrējtiesas procesa uzsākšanas šķīrējtiesa nekavējoties nosūta atbildētājam paziņojumu par šķīrējtiesas procesa uzsākšanu un prasības pieteikuma norakstu, izskaidrojot atbildētāja tiesības iesniegt rakstveida atsauksmi par prasību.
(2) Prasības pieteikums atbildētājam netiek nosūtīts, ja visas strīda puses vērsušās šķīrējtiesā ar koppieteikumu.
26. pants. Prasījumu un lietu sadalīšana
(1) Šķīrējtiesa var uzdot prasītājam izdalīt vienu prasījumu vai vairākus prasījumus no apvienotajiem prasījumiem atsevišķā prasībā, ja atzīst par lietderīgu prasījumu atsevišķu izskatīšanu.
(2) Šķīrējtiesa var izdalīt vienu prasījumu vai vairākus prasījumus no apvienotajiem prasījumiem atsevišķā lietā, ja to izskatīšana vienā tiesvedībā kļuvusi apgrūtināta vai neiespējama.
(3) Ja prasījumu izdala pirms lietas ierosināšanas, izdalītajam prasījumam piemēro visus reglamenta noteikumus, kas attiecas uz prasības pieteikumu.
(4) Ja prasījumu izdala pēc lietas ierosināšanas, izdalīšanu noformē ar šķīrējtiesas lēmumu. Izdalīto lietu izskata tas pats šķīrējtiesas sastāvs.
(5) Par izdalīto prasījumu šķīrējtiesas izdevumus maksā pilnā apmērā kā par atsevišķu prasību.
27. pants. Atsauksme
(1) Atbildētājs šķīrējtiesas noteiktajā termiņā, kas, ja puses nav vienojušās par citu termiņu, nevar būt īstāks par 15 dienām no prasības pieteikuma iesniegšanas dienas, iesniedz šķīrējtiesai un prasītājam savu atsauksmi par prasību.
(2) Atsauksmē atbildētājs norāda:
1) vai viņš atzīst prasību pilnīgi vai kādā tās daļā;
2) savus iebildumus pret prasību;
3) apstākļus, ar kuriem viņš pamato savus iebildumus, un pierādījumus, kas tos apstiprina;
4) citus apstākļus, kurus viņš uzskata par nozīmīgiem civiltiesiskā strīda izskatīšanai;
5) savu tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi, ja viņš piekrīt saziņai ar šķīrējtiesu izmantot tālruni vai elektronisko pastu.
(3) Atsauksmes neiesniegšana nav šķērslis civiltiesiskā strīda izskatīšanai.
(4) Atbildētājs atsauksmi nesniedz, ja puses vērsušās šķīrējtiesā ar koppieteikumu.
(5) Ievērojot atbildētāja atrašanās vietu, strīda sarežģītību, atbildētāju skaitu, šķīrējtiesas priekšsēdētājs pēc saviem ieskatiem var noteikt garāku termiņu atsauksmes sniegšanai, tomēr tas nevar būt garāks par objektīvi nepieciešamu un pārsniegt 30 (trīsdesmit) dienas. Pie īpašiem apstākļiem šis termiņš var tikt pagarināts, bet ne vairāk kā vēl par 30 (trīsdesmit) dienām.
(6) Atbildētājam savā atsauksmē jānorāda iebildumi uz prasību, ja tādi ir, un jāpievieno dokumenti, uz kuriem pamatoti viņa iebildumi.
(7) Atsauksmi iesniedz šķīrējtiesai, pievienojot tikpat norakstu, cik ir šķīrējtiesas procesa dalībnieku.
28. pants. Pretprasība
(1) Puses var brīvi vienoties par pretprasības iesniegšanas kārtību, ja pretprasības priekšmets ir aptverts šķīrējtiesas līgumā. Ja puses nav vienojušās par pretprasības iesniegšanas kārtību, atbildētājs var iesniegt pretprasību termiņā, kas noteikts atsauksmes iesniegšanai. Pretprasību šķīrējtiesa var izšķirt kopā ar prasību, ja pretprasības priekšmets aptverts ar šķīrējtiesas līgumu.
(2) Pretprasība nav iesniedzama, ja puses vērsušās šķīrējtiesā ar koppieteikumu.
(3) Pretprasība iesniedzama rakstveidā. Uz pretprasību attiecināmi tie paši reglamenta noteikumi, kas attiecas uz prasības pieteikumu.
(4) Ja atbildētājs ir nokavējis noteikto termiņu attaisnojošu iemeslu dēļ, atbildētājs var lūgt šķīrējtiesu atjaunot nokavēto termiņu.
(5) Jautājumu par termiņa atjaunošanu un pagarināšanu, pirms šķīrējtiesas sastāva apstiprināšanas, izlemj šķīrējtiesas priekšsēdētājs, bet pēc šķīrējtiesas sastāva apstiprināšanas - šķīrējtiesas sastāvs, kurš, kurš var atjaunot nokavēto termiņu, bet ne vēlāk kā 30 (trīsdesmit) dienas no dienas, kad atbildētājs ir saņēmis prasības pieteikumu. Šķīrējtiesa ir tiesīga šo termiņu pagarināt, bet ne vairāk par 30 (trīsdesmit) dienām.
(6) Šķīrējtiesas lēmumu par atteikšanos atjaunot termiņu pretprasības iesniegšanai 10 (desmit) dienu laikā var pārsūdzēt šķīrējtiesas priekšsēdētājam, kura lēmums ir galīgs.
(7) Ja šķīrējtiesa attaisno nokavējumu un atjauno termiņu pretprasības iesniegšanai, šķīrējtiesa pieņem pretprasību izšķiršanai.
(8) Ja šķīrējtiesa nokavējumu neattaisno, šķīrējtiesa pretprasību atstāj bez izskatīšanas.
29. pants. Prasības grozīšana
(1) Jebkura puse šķīrējtiesas procesa laika var grozīt un papildināt savu prasību, pretprasību vai iebildumus uz prasību līdz brīdim, kad šķīrējtiesas sēdē tiek uzsākta strīda izšķiršana.
(2) Ja grozot vai papildinot prasību vai pretprasību, tiek palielināts tās apmērs, pusei papildus jāsamaksā attiecīgie šķīrējtiesas izdevumi.
(3) Ja tiek grozīts vai papildināts prasības pamats, atbildētājam ir tiesības šķīrējtiesas sastāva noteiktajā termiņā iesniegt rakstveida atsauksmi.
(4) Uzsakot strīda izšķiršanu šķīrējtiesas sēdē, šķīrējtiesa var atzīt par nelietderīgu atļaut prasības, pretprasības vai iebildumu grozīšanu vai papildināšanu, ja tādejādi tiek kavēts šķīrējtiesas process vai sarežģīta strīda izšķiršana.
(5) Prasību vai pretprasību nevar grozīt tādā veidā, ka tā pārsniedz šķīrējtiesas līguma robežas.
30. pants. Procesa valoda
(1) Šķīrējtiesas procesa valoda ir latviešu valoda, ja vien puses nav vienojušās par citu šķīrējtiesas procesa valodu.
(2) Ja puses vienojušās par citu procesa valodu, kuru šķīrējtiesas sastāvs vai kāds no šķīrējtiesnešiem, vai kāds no procesa dalībniekiem nepārvalda pietiekami, šķīrējtiesa var pieaicināt tulku, taču šajā gadījumā vēl papildus jāapmaksā tulka pakalpojumi. Tulka pakalpojumus puses apmaksā vienlīdzīgās daļās.
(3) Ja process notiek latviešu valodā un kādai pusei vai tās pārstāvim ir nepieciešams tulks, tad šī puse, ne vēlāk kā 3 (trīs) dienas pirms tiesas sēdes, ir tiesīga iesniegt šķīrējtiesā iesniegumu par tulka pieaicināšanu. Iesniedzot iesniegumu par tulka pieaicināšanu, puse ir tiesīga norādīt savu izraudzīto tulku, kura darbu tā apņemas apmaksāt patstāvīgi. Ja puse nav norādījusi savu izraudzīto tulku, tad tulku izraugās šķīrējtiesa un tulka darba apmaksu līdz šķīrējtiesas sēdei veic attiecīgā puse šķīrējtiesas norādītajā apmērā. Tulks tiek pieaicināts ar šķīrējtiesas lēmumu pēc tam, kad ir saņemts izvēlētā tulka rakstveida apliecinājums tulka pienākumu veikšanai un saņemts apstiprinājums tulka pakalpojumu apmaksai.
(4) Ja process notiek latviešu valodā, bet kāda no pusēm pieaicina ekspertu, kas to neprot, tiek pieaicināts tulks, kura darbu apmaksā puse, kas to pieaicinājusi.
(5) Ja process notiek latviešu valodā, bet kāda no pusēm par šķīrējtiesnesi strīdā izvēlējusies šķīrējtiesnesi, kas to nepārvalda pietiekami, tiek pieaicināts tulks, kura darbu apmaksā puse, kas izvēlējusies šo šķīrējtiesnesi.
(6) Šķīrējtiesa var pieprasīt no pusēm jebkura rakstveida pierādījuma tulkojumu vai notariāli apliecinātu tulkojumu valodā, kurā notiek process. Šādu tulkojumu jānodrošina tai pusei, kas iesniedza attiecīgo pierādījumu.
31. pants. Pierādījumi
(1) Pierādījumi ir ziņas, uz kuru pamata šķīrējtiesas sastāvs nosaka tādu faktu esamību vai neesamību, kuriem ir nozīme civiltiesiskā strīda izšķiršanā. Pierādīšanas līdzekļi šķīrējtiesā var būt pušu paskaidrojumi, rakstveida pierādījumi, lietiskie pierādījumi un ekspertu atzinumi.
(2) Pierādījumus iesniedz puses. Katrai pusei jāpierāda tie apstākļi, uz kuriem tā atsaucas kā uz savu prasījumu vai iebildumu pamatojumu. Šķīrējtiesa var pieprasīt, lai puses iesniedz papildu dokumentus vai citus pierādījumus.
(3) Rakstveida pierādījumus iesniedz oriģinālā vai noraksta veidā. Ja puse iesniedz dokumenta norakstu, šķīrējtiesa pati vai pēc otrās puses lūguma var pieprasīt iesniegt oriģināldokumentu. Oriģināldokumentu pēc tās personas lūguma, kas iesniegusi šo dokumentu, šķīrējtiesa atdod atpakaļ, atstājot procesa materiālos apliecinātu tā norakstu.
(4) Šķīrējtiesa pati nosaka pierādījumu pieļaujamību un attiecināmību. Šķīrējtiesa var atteikties pieņemt pušu iesniegtos pierādījumus, ja uzskata tos par nevajadzīgiem, vai tādiem, kas neattiecas uz lietu, vai, ja pierādījums iegūstams ar citiem līdzekļiem vienkāršāk un lētāk.
32. pants. Rakstveida pierādījumu pieprasīšana
(1) Šķīrējtiesas sastāvs pēc puses motivēta lūguma ir tiesīgs pieprasīt, lai otra puse izsniedz tās rīcībā esošos rakstveida pierādījumus.
(2) Pusei, kura lūdz, lai šķīrējtiesas sastāvs pieprasa rakstveida pierādījumu, jāapraksta šis pierādījums un jāmotivē, kāpēc tā uzskata, ka pierādījums atrodas pie pretējās puses.
(3) Ja puse atsakās iesniegt šķīrējtiesas sastāvam tā norādītajā termiņā pieprasīto rakstveida pierādījumu, nenoliegdama, ka šis pierādījums atrodas pie tās, šķīrējtiesas sastāvs var atzīt par pierādītiem tos faktus, kuru apstiprināšanai pretējā puse atsaukusies uz šo rakstveida pierādījumu.
33. pants. Ekspertīze
(1) Ja šķīrējtiesas līgumā nav noteikts citādi, šķīrējtiesa pēc puses lūguma var noteikt ekspertīzi, uzaicināt vienu vai vairākus ekspertus. Ekspertīze notiek tikai tad, ja puse iepriekš samaksājusi par eksperta pakalpojumiem.
(2) Puses pēc šķīrējtiesas pieprasījuma iesniedz ekspertam nepieciešamās ziņas vai dokumentus, uzrāda preces vai citus priekšmetus.
(3) Pēc puses pieprasījuma šķīrējtiesa uzaicina ekspertu pēc atzinuma došanas piedalīties šķīrējtiesas sēdē, lai sniegtu paskaidrojumus un atbildētu uz pušu jautājumiem par atzinumu.
(4) Šķīrējtiesa nosaka kartību, kāda starp pusēm tiek sadalīti izdevumi par eksperta pakalpojumiem.
34. pants. Šķīrējtiesas sēdes datuma noteikšana
(1) Pēc tam, kad no atbildētāja saņemta atsauksme uz prasību vai arī ir notecējis atbildētajam dotais termiņš atsauksmes un atbildes sniegšanai, un ir apstiprināts šķīrējtiesas sastāvs, šķīrējtiesas sastāvs nosaka šķīrējtiesas sēdes laiku. Ja puses iesniegušas koppieteikumu, šķīrējtiesas sastāvs nosaka šķīrējtiesas sēdes laiku pēc tam, kad izlemts jautājums par prasības pieteikuma (koppieteikuma) pieņemšanu un lietas ierosināšanu.
(2) Paziņojumu pusēm par pirmo šķīrējtiesas sēdi nosūta lietas dalībniekiem ne vēlāk ka 15 dienas pirms sēdes, ja puses nav vienojušas par īsāku termiņu. Pastāvot īpašiem apstākļiem (lietas dalībnieka slimība, atrašanas ārzemēs, u.c.) sēde var tikt noteikta arī vēlāka termiņa, bet ne ilgāk par 45 (četrdesmit piecām) dienām. Par nākamajām tiesas sēdēm, gadījumā, ja lietas izskatīšana tiek atlikta, pusēm, kas tiesai devušas piekrišanu tiesas korespondenci saņemt elektroniski, paziņo elektroniskā pasta sūtījumā, paziņojumus nosūtot ne vēlāk kā 7 darba dienas pirms tiesas sēdes.
(3) Pusēm līdz sēdes dienai ir tiesības iepazīties ar jebkuriem iesniegumiem un citu informāciju, ko šķīrējtiesa ir saņēmusi attiecīgajā lieta, ka arī ar iesniegtajiem pierādījumiem.
35. pants. Šķīrējtiesas procesa veidi
(1) Ievērojot pušu noslēgto šķīrējtiesas līgumu, šķīrējtiesa rīko sēdes, lai noklausītos pušu paskaidrojumus un iebildumus, ka arī lai pārbaudītu pierādījumus (mutvārdu process), vai lai izšķirtu strīdu, pamatojoties tikai uz iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem un materiāliem (rakstveida process).
(2) Šķīrējtiesa rīko mutvārdu procesu arī tad, ja puses vienojušas par rakstveida procesu, bet kāda no pusēm līdz nolēmuma pieņemšanai pieprasa mutvārdu procesu. Pusei, kura vēlas mutvārdu procesu, par to rakstveida jāpaziņo šķīrējtiesai līdz noteiktajam šķīrējtiesas sēdes laikam.
(3) Ievērojot reglamenta un pušu vienošanas noteikumus, šķīrējtiesa var noturēt šķīrējtiesas procesu tādā veidā, kādu tā uzskata par lietderīgu, ar noteikumu, ka strīds izšķirams bez liekas vilcināšanās un ka pusēm tiek dotas vienādas iespējas izklāstīt savu viedokli un iesniegt dokumentus.
(4) Šķīrējtiesa var pieņemt lēmumu par strīda izšķiršanas atlikšanu un citiem jautājumiem, nespriežot lietu pēc būtības. Nepieciešamības gadījuma, ja šķīrējtiesa atzīst, ka nav iespējams strīdu izšķirt konkrētajā šķīrējtiesas sēdē, šķīrējtiesa strīda izšķiršanu var atlikt.
(5) Ja šķīrējtiesa ir uzklausījusi pušu paskaidrojumus, šķīrējtiesa, atliekot strīda izšķiršanu, pēc saviem ieskatiem var noteikt citu šķīrējtiesas sēdes dienu, lai atkārtoti noklausītos pušu vai to pārstāvju paskaidrojumus un pārbaudītu papildus pierādījumus. Atkārtota sēde nosakāma ne vēlāk ka pēc 30 (trīsdesmit) dienām, izņemot gadījumus, kad objektīvu apstākļu dēļ šķīrējtiesas sēdi ir lietderīgi noteikt pēc garāka termiņa.
(6) Šķīrējtiesa nepieciešamības gadījuma var pieņemt lēmumu par šķīrējtiesas procesa apturēšanu. Šāda apturēšana var notikt Latvijas Civilprocesa likuma 214. un 215. pantos paredzētajos gadījumos un termiņos.
36. pants. Pušu neierašanās
Ja puses bez attaisnojoša iemesla neierodas uz šķīrējtiesas mutvārdu sēdi vai neiesniedz rakstveida pierādījumus, šķīrējtiesa turpina procesu un izšķir strīdu, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem pierādījumiem.
37. pants. Protokols
(1) Šķīrējtiesas sēdes protokolē tikai tad, ja kāda no pusēm to ir lūgusi. Pieteikums ar lūgumu nodrošināt sēdes protokolēšanu pusei ir jāiesniedz šķīrējtiesai ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms lietas izskatīšanai noteiktā datuma. Pieteikumam ir jāpievieno dokuments par sekretāra pakalpojumu apmaksu atbilstoši šķīrējtiesas reglamenta 1. pielikumam.
(2) Šķīrējtiesas sēdi protokolē ar šķīrējtiesas lēmumu iecelts sekretārs. Protokolu paraksta visi šķīrējtiesneši un sekretārs. Pusēm ir tiesības iepazīties ar protokolu un piecu dienu laikā pēc tā parakstīšanas iesniegt rakstveida iebildumus vai piezīmes par protokolu. Par iebildumu pamatotību vai piezīmju atbilstību sēdē notikušajam lemj šķīrējtiesas sastāvs, puses nepieaicinot.
38. pants. Puses izstāšanās procesuālās sekas
(1) Fakts, ka fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, beigusi pastāvēt, pats par sevi neizbeidz šķīrējtiesas līgumu, ja puses nav vienojušās citādi un apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu.
(2) Šajā gadījumā šķīrējtiesa reglamenta noteiktajā kārtībā aptur šķīrējtiesas procesu līdz tiesību pārņēmēja noteikšanai.
(3) Prasījuma cesija ir pamats šķīrējtiesas procesa izbeigšanai, ja vien puses nav no jauna vienojušās par civiltiesiskā strīda izskatīšanu šķīrējtiesā.
39. pants. Tiesības uz iebildumiem
(1) Ja ir pārkāpts vai nav ievērots kāds no šķīrējtiesas procesa noteikumiem, kas noteikts Šķīrējtiesu likumā, šķīrējtiesas reglamentā vai pušu šķīrējtiesas līgumā, puse, kas piedalās šķīrējtiesas procesā, nekavējoties, tiklīdz tai par šo pārkāpumu ir kļuvis zināms vai vajadzētu kļūt zināmam, iesniedz šķīrējtiesai un otrai pusei rakstveida iebildumus.
(2) Par šādu iebildumu pamatotību lemj šķīrējtiesas sastāvs. Ja šķīrējtiesa atzīst, ka iebildumi ir pamatoti, tās pienākums ir novērst šķīrējtiesas procesa pārkāpumu pirms turpināt procesu.
(3) Ja puse nekavējoties neiesniedz šādus rakstveida iebildumus un turpina piedalīties šķīrējtiesas procesā, uzskatāms, ka tā ir atteikusies no savām tiesībām celt šādus iebildumus, tai skaitā tiesai izlemjot jautājumu par šķīrējtiesas sprieduma izpildi.
V. Šķīrējtiesas nolēmumi
40. pants. Nolēmumu pieņemšana šķīrējtiesā
(1) Visi nolēmumi (lēmumi un spriedumi) šķīrējtiesā, ja tā sastāv vairāk kā no viena šķīrējtiesneša, tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu.
(2) Pieņemot nolēmumu šķīrējtiesas locekļiem ir tiesības balsot "par" vai "pret" katru konkrēto nolēmumu, bet nav tiesības atturēties no balsojuma.
(3) Šķīrējtiesas nolēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā. Tas nav pārsūdzams, un par to nevar iesniegt protestu.
(4) Šķīrējtiesa nolēmumus taisa rakstveidā un to paraksta šķīrējtiesneši. Ja šķīrējtiesa sastāv no vairākiem šķīrējtiesnešiem, nolēmumu paraksta visi šķīrējtiesneši, bet, ja kāds no šķīrējtiesnešiem neparaksta nolēmumu, šķīrējtiesas nolēmumā jānorāda iemesls, kāpēc nav viņa paraksta.
(5) Šķīrējtiesnešu parakstus uz nolēmuma apliecina ar šķīrējtiesas zīmogu.
(6) Šķīrējtiesas nolēmumu norakstu, kura atbilstību oriģinālam apliecina šķīrējtiesnesis vai šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs ar savu parakstu, iesniedz pusei vai tās pārstāvim personīgi vai nosūta pa pastu.
(7) Šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs var patstāvīgi izlemt procesuālos jautājumus, ja viņam to uzticējušas puses vai pārējie šķīrējtiesneši. Šādi lēmumi nav jānoformē rakstveidā.
41. pants. Izlīgums
(1) Šķīrējtiesa veicina pušu strīda noregulēšanu ar izlīgumu.
(2) Izlīgumu puses slēdz rakstveidā un tajā norāda: juridiskām personām - nosaukumu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi), fiziskajām personām - vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, kā arī strīda priekšmetu un katras puses saistības, ko tās labprātīgi uzņemas pildīt.
(3) Ja šķīrējtiesas procesa laikā puses noslēdz izlīgumu, šķīrējtiesa procesu izbeidz, un, ja puses to lūdz un šķīrējtiesas sastāvs tam piekrīt, sastāda izlīgumu šķīrējtiesas sprieduma veidā, tajā iekļaujot noteikumus, par kuriem panākta vienošanās.
(4) Šādam lēmumam ir tāds pats juridisks spēks kā šķīrējtiesas spriedumam.
42. pants. Strīda izšķiršanas atlikšana
(1) Šķīrējtiesa atliek strīda izšķiršanu:
1. ja šķīrējtiesas sēdē neierodas kāds no dalībniekiem un viņam nav paziņots par šķīrējtiesas sēdes laiku un vietu;
2. ja kāds no dalībniekiem, kam paziņots par šķīrējtiesas sēdes laiku un vietu, neierodas šķīrējtiesas sēdē tāda iemesla dēļ, kuru šķīrējtiesa atzīst par attaisnojošu;
3. ja atbildētājs nav saņēmis prasības pieteikumu un sakarā ar to lūdz strīda izšķiršanu atlikt.
(2) Šķīrējtiesa var atlikt strīda izšķiršanu:
1. ja prasītājs, kam paziņots par šķīrējtiesas sēdes laiku un vietu, neierodas sēdē nezināma iemesla dēļ;
2. ja atbildētājs, kam paziņots par šķīrējtiesas sēdes laiku un vietu, neierodas sēdē nezināma iemesla dēļ;
3. pēc lietas dalībnieka lūguma, lai dotu viņam iespēju iesniegt papildu pierādījumus;
4. citos gadījumos, ja šķīrējtiesa uzskata to par lietderīgu.
(3) Pēc strīda izšķiršanas atlikšanas tā izšķiršana nākamajā sēdē atsākama no jauna.
43. pants. Šķīrējtiesas procesa apturēšana
(1) Šķīrējtiesa aptur šķīrējtiesas procesu līdz tiesību pārņēmēja noteikšanai vai likumiskā pārstāvja iecelšanai, ja mirusi fiziskā persona vai beigusi pastāvēt juridiskā persona, kas ir strīda puse, ja apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu un nav pamata šķīrējtiesas procesa izbeigšanai.
(2) Šķīrējtiesa var apturēt šķīrējtiesas procesu, ja:
1. šķīrējtiesa nosaka ekspertīzi;
2. ir pušu savstarpēja vienošanās par šķīrējtiesas procesa apturēšanu;
3. citos gadījumos, ja šķīrējtiesa uzskata to par lietderīgu.
(3) Šķīrējtiesas procesu atjauno šķīrējtiesa ar lēmumu pēc savas iniciatīvas vai pēc procesa dalībnieku pieteikuma.
44. pants. Prasības atstāšana bez izskatīšanas
(1) Šķīrējtiesa atstāj prasību bez izskatīšanas, ja:
1. prasību prasītāja vārdā cēlusi persona, kura nav tam likumā noteiktajā kārtībā pilnvarota;
2. strīds starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata atrodas tās pašas šķīrējtiesas izskatīšanā;
3. to ir lūdzis prasītājs.
4. līdz lietas izskatīšanas pirmajai sēdei nav samaksāti šķīrējtiesas izdevumi.
(2) Ja prasība atstāta bez izskatīšanas, prasītājs ir tiesīgs no jauna iesniegt prasības pieteikumu šķīrējtiesā, ievērojot likumā un reglamentā noteikto kārtību.
45. pants Šķīrējtiesas procesa izbeigšana
(1) Šķīrējtiesa pieņem lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu, ja:
1. prasītājs atsauc savu prasību un atbildētājs neiebilst pret to;
2. puses vienojas par strīda izbeigšanu ar izlīgumu;
3. šķīrējtiesas līgums likumā vai līgumā noteiktā kārtībā zaudējis spēku;
4. šķīrējtiesa atzīst, ka strīds nav pakļauts šķīrējtiesai;
5. fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, ir beigusi pastāvēt un tiesiskā attiecība nepieļauj tiesību pārņemšanu vai puses ir vienojušās, ka šķīrējtiesas process šādā gadījumā izbeidzams.
(2) Ja pamats šķīrējtiesas procesa izbeigšanai rodas pirms šķīrējtiesas sastāva izveidošanas, lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu pieņem šķīrējtiesas priekšsēdētājs.
46. pants. Spriedums
(1) Šķīrējtiesas sastāvs 14 dienu laikā pēc tam, kad civiltiesisko strīdu izskatījis pēc būtības, taisa spriedumu.
(2) Spriedumu šķīrējtiesas sastāvs taisa atbilstoši Šķīrējtiesu likuma 54. panta prasībām.
(3) Šķīrējtiesas spriedumu nosūta pusēm triju darbdienu laikā no tā taisīšanas dienas.
47. pants. Šķīrējtiesas nolēmuma izpilde
(1) Šķīrējtiesas nolēmums ir obligāts pusēm un tām saistošs.
(2) Šķīrējtiesas nolēmums ir izpildāms labprātīgi šajā nolēmumā noteiktajā termiņā. Labprātīgai sprieduma izpildei nosaka termiņu, kas nav īsāks par 10 (desmit) dienām.
(3) Ja šķīrējtiesas nolēmums labprātīgi netiek pildīts, ieinteresētā puse ir tiesīga veikt darbības šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildi, atbilstoši tās valsts normatīvo aktu noteikumiem, kurā nolēmums izpildāms. Vēršanās tiesā ar pieteikumu šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildei, nolēmuma piespiedu izpilde vai līdzvērtīgu darbību veikšana nav uzskatāma par konfidencialitātes pārkāpumu.
48. pants. Sprieduma labošana, izskaidrošana un papildināšana
(1) Katra puse, paziņojot par to otrai pusei, var lūgt šķīrējtiesu:
1) līdz sprieduma izpildei - izlabot jebkuru spriedumā pielaisto kļūdu aprēķinos, gramatisko vai drukas kļūdu. Tāda veida kļūdas šķīrējtiesa var izlabot arī pēc savas iniciatīvas.
2) līdz sprieduma izpildei - izskaidrot spriedumu. Sprieduma izskaidrojums ir sprieduma neatņemama sastāvdaļa.
3) 30 dienu laikā pēc sprieduma nosūtīšanas dienas - pieņemt papildu spriedumu, ja spriedumā nav atrisināta kāda līdz sprieduma taisīšanai iesniegtā prasība. Ja šķīrējtiesa uzskata lūgumu par pamatotu, tā šo lūgumu izlemj, taisot papildu spriedumu.
(2) Šķīrējtiesas sastāvs ne vēlāk kā 15 dienas iepriekš paziņo pusēm par šķīrējtiesas sēdi, kurā tiks izlemts jautājums par sprieduma labošanu, izskaidrošanu vai papildsprieduma taisīšanu. Ja sprieduma labošanas dēļ var mainīties tā rezolutīvā daļa, bet sprieduma būtība nemainās, šķīrējtiesas sastāvs aicina puses izteikt savu viedokli. Pušu neierašanās nav šķērslis sprieduma labošanai, izskaidrošanai vai papildsprieduma taisīšanai.
49. pants. Lietas izšķiršana, sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem
(1) Pieteikumu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem puse var iesniegt 30 (trīsdesmit) dienu laikā no dienas, kad konstatēti apstākļi, kas var būt par pamatu lietas jaunai izskatīšanai. Jaunajam pieteikumam jābūt noformētām tāpat kā prasības pieteikumam.
(2) Pieteikumu nevar izskatīt, ja kopš sprieduma vai lēmuma pieņemšanas pagājuši vairāk kā desmit gadi.
(3) Pieteikumu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem izskata šķīrējtiesa tikpat tiesnešu sastāvā kā sākotnējo lietu. Šķīrējtiesas sastāvs tiek iecelts atbilstoši šā reglamenta nosacījumiem.
(4) Ja šķīrējtiesa konstatē jaunatklātos apstākļus, tā ir tiesīga pieņemt lietu jaunai izskatīšanai šajā reglamentā paredzētajā kārtībā un pieņemt jaunu spriedumu vai lēmumu.
(5) Ja šķīrējtiesa pieteikumā norādītos apstākļus neuzskata par jaunatklātiem, tā pieņem lēmumu par pieteikuma noraidīšanu.
VI. Izdevumi
50. pants. Šķīrējtiesas procesa izdevumi
(1) Šķīrējtiesas procesa izdevumos ietilpst tiesvedības maksa un šķīrējtiesneša honorārs, kas norādīti šķīrējtiesas reglamenta 1. pielikumā un kas samaksājami, iesniedzot prasību šķīrējtiesā. Šķīrējtiesas procesa izdevumos arī ietilpst kancelejas maksa.
(2) Šķīrējtiesas procesa izdevumu apmērs, kas norādīts šķīrējtiesas reglamenta 1. pielikumā, ar šķīrējtiesas priekšsēdētāja lēmumu var tikt grozīts, ņemot vērā strīda sarežģītību, strīda izspriešanai nepieciešamo laiku, kā arī jebkurus citus ar strīda izšķiršanu saistītus apstākļus, ja puses vai vismaz viena puse, kas sedz papildus izdevumus, tam piekrīt.
(3) Šķīrējtiesas procesa izdevumos, kas norādīti šķīrējtiesas reglamenta 1. pielikumā palielinās šī pielikuma noteiktajā kārtībā, gadījumos, kad tiek izmantoti tulka, sekretāra un eksperta pakalpojumi, kā arī ja šķīrējtiesnešu ceļa un uzturēšanas izdevumi, kuru samaksas kārtību nosaka šķīrējtiesa, ievērojot reglamenta noteikumus. Šķīrējtiesa procesa laikā var pieprasīt papildus šo šķīrējtiesas procesa izdevumu samaksu.
(4) Sekretārs, tulks vai eksperts šķīrējtiesas procesā tiek pieaicināti tikai pēc tam, kad puse nomaksā šķīrējtiesas noteikto atlīdzību par šo personu pakalpojumiem.
(5) Ja izšķirot strīdu ir nepieciešams pieaicināt tulku, noteikt ekspertīzi vai pieaicināt ekspertu, bet puse, kura to pieprasījusi, šķīrējtiesas noteiktajā termiņā, nav iemaksājusi atlīdzību par tulka vai eksperta pakalpojumiem, noteikto atlīdzību var iemaksāt otra puse.
(6) Ja saskaņā ar pušu vienošanos šķīrējtiesas procesa vieta ir ārpus Rīgas, paredzamie šķīrējtiesnešu ceļa un uzturēšanās izdevumi ir sedzami šķīrējtiesas noteiktajā apmērā un termiņā, pretējā gadījumā strīds izšķirams šķīrējtiesas noteiktajā vietā. Ja pušu iemaksātie šķīrējtiesnešu ceļa un uzturēšanās izdevumi strīda izšķiršanas laikā nav izmantoti iemaksātajā apmērā, atlikusī summa tiek atgriezta pusei, kura to iemaksājusi.
(7) Ja šķīrējtiesas procesa vieta ir Rīga, bet kāda no pusēm ir izvēlējusies šķīrējtiesnesi, kura prakses vieta ir ārpus Rīgas, tad konkrētā šķīrējtiesneša ceļa un uzturēšanās izdevumus sedz puse, kas šķīrējtiesnesi izvēlējusies, samaksu veicot šķīrējtiesas noteiktajā apmērā un termiņā. Papildus tam, par šiem šķīrējtiesas procesa izdevumiem ir atbildīgi tikai tā puse, kas šķīrējtiesnesi izvēlējusies un, neatkarīgi no lietas risinājuma, tie nevar tikt piedzīti no otras puses. Ja šai punktā noteiktie izdevumi nav apmaksāti šķīrējtiesas noteiktajā apmērā un termiņā, konkrētais šķīrējtiesnesis ir tiesīgs atteikties no konkrētās lietas izskatīšanas.
(8) Ja puse ir iemaksājusi atlīdzību par sekretāra, tulka, eksperta pakalpojumiem, bet minētie pakalpojumi nav sniegti, iemaksātā summa tiek atgriezta pusei, kura to iemaksājusi.
51. pants. Šķīrējtiesas izdevumu sadalīšana
(1) Puses var vienoties par šķīrējtiesas procesa izdevumu sadalījumu starp tām.
(2) Parasti šķīrējtiesa piespriež visus samaksātos šķīrējtiesas izdevumus par labu tai pusei, kuras labā taisīts spriedums. Ja prasība apmierināta daļēji, šķīrējtiesas izdevumus piespriež prasītājam proporcionāli apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam - proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.
(3) Pieņemot nolēmumu strīdā, šķīrējtiesa lemj par šķīrējtiesas procesa izdevumu, ka arī izdevumu par juridisko palīdzību lietā (līdz 5 % no apmierinātās vai noraidītās prasības summas, ja šķīrējtiesa atzīs tādu izdevumu summu par saprātīgu) sadalījumu starp pusēm. Ja prasījumam nav mantisks raksturs, atlīdzināmo izdevumu apmērus par juridisko palīdzību nosaka šķīrējtiesa.
(4) Ja prasītājs atsakās no prasības, prasītāja samaksātos šķīrējtiesas izdevumus atbildētājs neatlīdzina. Tomēr, ja prasītājs neuztur savus prasījumus tāpēc, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis, tiesa pēc prasītāja lūguma piespriež no atbildētāja prasītāja samaksātos šķīrējtiesas izdevumus.
(5) Ja prasības pieteikums tiek atstāts bez izskatīšanas vai šķīrējtiesas process tiek izbeigts līdz šķīrējtiesas sastāva iecelšanai, šķīrējtiesas priekšsēdētājs var lemt par iemaksātās tiesvedības maksas un šķīrējtiesneša honorāra pilnīgu vai daļēju atmaksu.
(6) Šķīrējtiesa var jebkurus izdevumus sadalīt starp pusēm arī citādi, ja tā to, ņemot vērā lietas apstākļus, uzskata par saprātīgu.
(7) Ja atbildētājs šķīrējtiesas noteiktajā termiņā nav iesniedzis atsauksmi uz prasību, šķīrējtiesa, neatkarīgi no lietas izskatīšanas rezultāta, var piespriest no atbildētāja visus prasītāja samaksātos šķīrējtiesas procesa izdevumus.
(8) Ja prasītājs atkārtoti vēršas šķīrējtiesā ar to pašu prasību sakarā ar to, ka nav ticis izdots izpildraksts, tad pēc prasītāja lūguma šķīrējtiesas priekšsēdētājs var atbrīvot prasītāju no šķīrējtiesas izdevumu apmaksas, ja izpildraksta izsniegšana atteikta šķīrējtiesas pieļauto pārkāpumu dēļ un šādi pārkāpumi ir objektīvi konstatējami.
REGLAMENTS
I. Vispārīgi noteikumi
1. pants. Šķīrējtiesa un tās dibinātājs
(1) Rīgas tiesu apgabala šķīrējtiesa (turpmāk - šķīrējtiesa) ir pastāvīga šķīrējtiesa.
(2) Šķīrējtiesas dibinātājs ir biedrība “Zemes reformas komiteja”, vienotais reģistrācijas Nr. 40008192818.
(3) Šķīrējtiesas interneta mājaslapas adrese ir http://www.omnibus.lv/.
2. pants. Šķīrējtiesas darbības organizācija
(1) Šķīrējtiesas darbību organizē šķīrējtiesas priekšsēdētājs, kas veic šķīrējtiesas reglamentā noteiktās funkcijas, lai pārraudzītu un nodrošinātu šķīrējtiesas sastāva izveidošanu un tā darbību. Šķīrējtiesas priekšsēdētājs pats strīdus neizšķir.
(2) Šķīrējtiesas priekšsēdētāju ieceļ Zemes reformas komitejas valdes priekšsēdētājs, kas var atcelt šķīrējtiesas priekšsēdētāju no amata pirms termiņa izbeigšanās pēc paša šķīrējtiesas priekšsēdētāju lūguma vai pēc savas iniciatīvas. Zemes reformas komitejas valdes priekšsēdētāja lēmums nav apstrīdams.
(3) Zemes reformas komitejas valdes priekšsēdētājs ir tiesīgs iecelt šķīrējtiesas priekšsēdētāja vietnieku, kas pilda šķīrējtiesas priekšsēdētāja funkcijas tā prombūtnes laikā, kā arī citos gadījumos, kad objektīvie apstākļi traucē pēdējam pildīt savus pienākumus.
3. pants. Šķīrējtiesas procesa norise
(1) Strīdu izšķiršana šķīrējtiesā notiek saskaņā ar tieši piemērojamiem normatīvajiem aktiem un reglamentu.
(2) Jautājumus, kas nav paredzēti reglamentā un nav noregulēti Šķīrējtiesu likumā, izlemj šķīrējtiesa reglamenta garā.
(3) Reglamentā noteikto procesuālo funkciju izpildi nodrošina šķīrējtiesas priekšsēdētājs, kurš arī sniedz konsultācijas un metodisko palīdzību jautājumos, kas saistīti ar šķīrējtiesas darbību.
4. pants. Strīdu izšķiršanas vispārīgie noteikumi
(1) Šķīrējtiesa var izšķirt jebkuru civiltiesisku strīdu, ja puses ir vienojušās par attiecīgā strīda nodošanu šķīrējtiesai un ja strīds saskaņā ar Latvijas vai tās valsts, kurā attiecīgā strīdīgā civiltiesiskā attiecība ir nodibinājusies, likumiem (t.sk. Šķīrējtiesu likuma 5. pantu) nav pakļauts ekskluzīvai citu tiesu jurisdikcijai.
(2) Izšķirot strīdu, šķīrējtiesa vadās pēc tām tiesību normām un darījumu paražām, par kuru piemērošanu puses ir vienojušās, ciktāl tāda pušu vienošanās nav pretrunā Latvijas Republikas Civillikuma 19., 24. un 25.pantu noteikumiem.
(3) Ja puses nav vienojušās par to, pēc kādiem likumiem vai kādām darījumu paražām apspriežamas to savstarpējās attiecības, vai šķīrējtiesa atzinusi šādu vienošanos par spēkā neesošu, pušu tiesiskajām attiecībām piemērojamās tiesību normas nosakāmas saskaņā ar Latvijas Republikas Civillikuma ievada noteikumiem.
(4) Ja kāds no lietas dalībniekiem lietas izskatīšanā grib atsaukties uz starptautisko līgumu vai ārvalstu normatīvu aktu, viņam ir jāiesniedz šķīrējtiesai attiecīgā akta apliecināts teksts un tā tulkojums latviešu valodā.
II. Šķīrējtiesas līgums
5. pants. Šķīrējtiesas līguma forma un saturs
(1) Šķīrējtiesa izskata strīdus, ja puses atbilstoši noteikumiem un nosacījumiem, kas iekļauti Šķīrējtiesu likuma III nodaļā, ir vienojušās par strīda izšķiršanu Rīgas tiesu apgabala šķīrējtiesā.
(2) Ja puses ir vienojušās par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā, bet nav noteikušas konkrētu šķīrējtiesu, un prasītājs iesniedzis prasību Rīgas tiesu apgabala šķīrējtiesā, ja otra puse tam piekrīt, strīds ir pakļauts šai šķīrējtiesai.
III. Šķīrējtiesneši
6. pants. Šķīrējtiesas sastāvs
(3) Šķīrējtiesnesis ir persona, kas atbilstoši šķīrējtiesas līguma un reglamenta noteikumiem ir iecelta strīda izšķiršanai. Šķīrējtiesnešu skaits ir viens vai trīs. Šķīrējtiesas pastāvīgais šķīrējtiesnesis ir persona, kas iekļauts šķīrējtiesas pastāvīgo šķīrējtiesnešu sarakstā.
(4) Ja puses iepriekš nav vienojušās par šķīrējtiesnešu skaitu vai arī vienojušās par tādu šķīrējtiesnešu skaitu, kas neatbilst likumam vai reglamentam, tad tiek iecelti trīs šķīrējtiesneši.
(5) Ja lietā ir vairāki prasītāji un/vai vairāki atbildētāji, šķīrējtiesnešu skaits nemainās.
(6) Puses, ievērojot Šķīrējtiesu likuma prasības, var vienoties arī par lielāku šķīrējtiesnešu skaitu, nosakot arī to iecelšanas kārtību.
7. pants. Šķīrējtiesnešu iecelšana
(1) Šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību nosaka puses.
(2) Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību, tie ieceļami saskaņā ar reglamentu.
8. pants. Viena šķīrējtiesneša iecelšana
(1) Ja puses ir vienojušās, ka strīdu izskatīs viens šķīrējtiesnesis, tās pēc savstarpējas vienošanās var izraudzīt jebkuru šķīrējtiesas pastāvīgo šķīrējtiesnesi. Ja puses līdz prasības pieteikuma iesniegšanai nav vienojušās par konkrētu pastāvīgo šķīrējtiesnesi, šķīrējtiesas priekšsēdētājs, izsniedzot atbildētājam paziņojumu par prasības pieteikuma saņemšanu, piedāvā pusēm vienoties par konkrētu pastāvīgo šķīrējtiesnesi un nosaka termiņu šādas vienošanās panākšanai.
(2) Jebkura no pusēm var piedāvāt otrai pusei vienu vai vairākas pastāvīgo šķīrējtiesnešu kandidatūras.
(3) Ja puses šķīrējtiesas noteiktajā termiņā nav vienojušās par konkrētu šķīrējtiesnesi, šķīrējtiesnesi ieceļ šķīrējtiesas priekšsēdētājs.
9. pants. Trīs šķīrējtiesnešu iecelšana
(1) Ja strīdu saskaņā ar pušu vienošanos vai reglamentu izskatīs trīs šķīrējtiesneši, katra puse ir tiesīga iecelt pa vienam šķīrējtiesnesim no pastāvīgās šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu vidus. Prasītājam vai prasītājiem izraudzītais šķīrējtiesnesis jānorāda, iesniedzot prasību, vai jālūdz šo šķīrējtiesnesi iecelt šķīrējtiesas priekšsēdētājam
(2) Šķīrējtiesas priekšsēdētājs, izsniedzot atbildētājam vai atbildētājiem paziņojumu par prasības saņemšanu, informē par iecelto šķīrējtiesnesi atbildētāju(s) un piedāvā pēdējam(iem) no savas puses iecelt šķīrējtiesnesi, nosakot termiņu savas izvēles paziņošanai.
(3) Ja atbildētājs vai atbildētāji noteiktajā termiņā nav rakstiski iecēlis vai iecēluši vienu šķīrējtiesnesi, tad šo šķīrējtiesnesi ieceļ šķīrējtiesas priekšsēdētājs.
(4) Pušu izvēlētie šķīrējtiesneši, savstarpēji vienojoties, no pastāvīgo šķīrējtiesnešu vidus izraugās un ieceļ šķīrējtiesnesi, kurš ir šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs.
(5) Ja 10 dienu laikā pēc otra šķīrējtiesneša iecelšanas šķīrējtiesā nav saņemts šķīrējtiesnešu lēmums par šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāja iecelšanu, to ieceļ šķīrējtiesas priekšsēdētājs.
(6) Ja puse ir iecēlusi šķīrējtiesnesi un par to paziņojusi otrai pusei, tā nevar atcelt šo šķīrējtiesnesi bez otras puses piekrišanas.
10. pants. Šķīrējtiesas sastāva apstiprināšana
(1) Izveidoto šķīrējtiesas sastāvu apstiprina šķīrējtiesas priekšsēdētājs, paziņojot par to pusēm. Apstiprinot šķīrējtiesas sastāvu, šķīrējtiesas priekšsēdētājs pārbauda, vai, izveidojot šķīrējtiesas sastāvu, ir ievērota pušu vienošanās, Šķīrējtiesu likuma un šķīrējtiesas reglamenta prasības.
(2) Ja šķīrējtiesas priekšsēdētājs konstatē, ka šķīrējtiesas sastāvā izveidošanā nav ņemta vērā pušu vienošanās, šķīrējtiesas reglamenta vai Šķīrējtiesu likuma prasības, tas izveidoto šķīrējtiesas sastāvu neapstiprina un šķīrējtiesas sastāvs tiek veidots no jauna reglamentā noteiktajā kartībā, novēršot pieļautos pārkāpumus vai trūkumus.
(3) Šķīrējtiesas priekšsēdētājs lēmums atteikt apstiprināt šķīrējtiesas sastāvu ir galīgs un nav pārsūdzams vai apstrīdams.
11. pants. Šķīrējtiesneša neatkarība un noraidīšana
(1) Šķīrējtiesnesim jāpilda savi pienākumi godprātīgi, nepakļaujoties nekādai ietekmei, viņam jābūt objektīvam un neatkarīgam.
(2) Personai, kurai tiek prasīta piekrišana tās iecelšanai par šķīrējtiesnesi, jāatklāj pusēm jebkādi apstākļi, kuri var izraisīt pamatotas šaubas par šīs personas objektivitāti un neatkarību. Ja šādi apstākļi šķīrējtiesnesim kļuvuši zināmi līdz šķīrējtiesas procesa beigām, viņam tie nekavējoties jāatklāj pusēm.
(3) Šķīrējtiesnesi var noraidīt, ja pastāv apstākļi, kuri izraisa pamatotas šaubas par viņa objektivitāti un neatkarību, kā arī tad, ja viņa kvalifikācija neatbilst tai, par kādu puses vienojušās. Puse var noraidīt šķīrējtiesnesi, kuru tā iecēlusi vai kura iecelšanā tā piedalījusies tikai tad, ja noraidījuma pamati šai pusei kļuvuši zināmi pēc šķīrējtiesneša iecelšanas.
(4) Puses var vienoties par šķīrējtiesneša noraidījuma kārtību. Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesnešu noraidījuma kārtību, to nosaka saskaņā ar Šķīrējtiesu likumu, kas paredz, ka katra puse var pieteikt noraidījumu šķīrējtiesnesim 5 dienu laikā no dienas, kad tā uzzinājusi par šā šķīrējtiesneša izraudzīšanos vai iecelšanu vai tai kļuvis zināms noraidījuma pamats, bet ne vēlāk kā pirms strīda izšķiršanas uzsākšanas pēc būtības, iesniedzot šķīrējtiesā par to rakstveida paziņojumu, kurā jānorāda, kuru šķīrējtiesnesi tā noraida un noraidījuma pamatu.
(5) Ja šķīrējtiesnesis, kuram pieteikts noraidījums, neatsakās no savu pienākumu pildīšanas, jautājumu par noraidījumu izlemj šķīrējtiesas priekšsēdētājs 10 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas.
(6) Šķīrējtiesnesis 5 (piecu) dienu laikā no dienas, kad tas uzzinājis par savu iecelšanu vai no dienas kad tam kļuvis zināms par apstākļiem, kuri var izraisīt pamatotas šaubas par tā objektivitāti un neatkarību, var sevi atstatīt no lietas, norādot atstatīšanās iemeslus.
12. pants. Šķīrējtiesneša atcelšana, pilnvaru izbeigšanās un jauna šķīrējtiesneša iecelšana nomainīšana
(1) Ja kāds šķīrējtiesas sastāva loceklis ilgāk par vienu mēnesi nevar piedalīties šķīrējtiesas darbā, tad šis šķīrējtiesnesis, pārējie apstiprinātie šķīrējtiesas sastāva šķīrējtiesneši, kā arī katra no pusēm ir tiesīga lūgt šķīrējtiesas priekšsēdētāju atcelt šo šķīrējtiesnesi. Minēto lūgumu šķīrējtiesas priekšsēdētājs izlemj pēc pušu viedokļa noskaidrošanas.
(2) Šķīrējtiesneša pilnvaras izbeidzas:
1) ar lietas izšķiršanu;
2) ja pieņemts šķīrējtiesneša noraidījums;
3) ja šķīrējtiesnesis ir sevi atstatījis no strīda izšķiršanas;
4) ja šķīrējtiesas priekšsēdētājs ir atcēlis šķīrējtiesnesi;
5) ja puses vienojas par šķīrējtiesneša atcelšanu;
6) ja uz šķīrējtiesnesi ir attiecināmi Šķīrējtiesu likuma 15. pantā minētie ierobežojumi;
7) ar šķīrējtiesneša nāvi.
(3) Puses var vienoties par kāda šķīrējtiesas sastāva locekļa pilnvaru izbeigšanu un paziņot par to šķīrējtiesas priekšsēdētājam. Šādu paziņojumu motivācija nav obligāta.
(4) Ja šķīrējtiesneša pilnvaras izbeigušās pirms lietas izšķiršanas, tiek iecelts jauns šķīrējtiesnesis.
(5) Puse, kuras izraudzītajam šķīrējtiesnesim ir izbeigušās pilnvaras, 10 (desmit) dienu laikā no brīža, kad tā uzzinājusi par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanos, var izraudzīties jaunu šķīrējtiesnesi atbilstoši šķīrējtiesas reglamenta noteikumiem. Ja puse noteiktajā termiņā nav izraudzījusies jaunu šķīrējtiesnesi, šķīrējtiesnesi ieceļ šķīrējtiesas priekšsēdētājs.
(6) Ja pirms lietas izšķiršanas šķīrējtiesneša pilnvaras izbeidzas puses atkārtoti izraudzītajam šķīrējtiesnesim, jaunu šķīrējtiesnesi ieceļ šķīrējtiesas priekšsēdētājs.
(7) Ja tiek nomainīts šķīrējtiesnesis gadījumā, kad strīdu izskata viens šķīrējtiesnesis, vai ja tiek nomainīts šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs, strīda izskatīšana tiek uzsākta no jauna.
(8) Ja tiek nomainīts kāds no šķīrējtiesas sastāva šķīrējtiesnešiem, jautājums par strīda izskatīšanu no jauna vai strīda izskatīšanas turpināšanu tiek izlemts pēc šķīrējtiesas sastāva ieskatiem.
IV. Šķīrējtiesas process
13. pants. Strīda pakļautības šķīrējtiesai noteikšana
(1) Par strīda pakļautību lemj pati šķīrējtiesa, arī gadījumos, kad kāda no pusēm apstrīd šķīrējtiesas līguma esamību vai spēkā esamību.
(2) Šķīrējtiesa jautājumu par strīda pakļautību tai var izlemt jebkurā šķīrējtiesas procesa stadijā, t.sk. arī ar spriedumu. Ja strīda pakļautība šķīrējtiesai ir apstrīdēta līdz šķīrējtiesas sastāva apstiprināšanai, tad minēto jautājumu izlemj šķīrējtiesas priekšsēdētājs, bet, ja pakļautība apstrīdēta pēc šķīrējtiesas sastāva apstiprināšanas, tad šo jautājumu izlemj šķīrējtiesas sastāvs.
(3) Iesniegumu par to, ka strīds vai tā daļa nav pakļauts šķīrējtiesai, puse var iesniegt līdz dienai, kad beidzas atsauksmes iesniegšanas termiņš.
(4) Ja iebildumi par to, ka strīda daļa nav pakļauta šķīrējtiesai, pusei rodas sakarā ar prasības papildinājumiem vai grozījumiem, pretprasību vai tās papildinājumiem vai grozījumiem, minētie iebildumi jāizsaka nekavējoties, līdz ko šķīrējtiesa uzsāk šo prasījumu izšķiršanu.
(5) Ja puse noteiktajā termiņā nav iesniegusi šķīrējtiesā iesniegumu par to, ka strīds vai tā daļa nav pakļauta šķīrējtiesai, puse nav tiesīga vēlāk izteikt šādus iebildumus un tā uzskatāma par atteikušos no savām tiesībām celt šādus iebildumus, tai skaitā, tiesai izlemjot jautājumu par šķīrējtiesas sprieduma izpildi.
(6) Ja šķīrējtiesa atzīst, ka strīds vai tā daļa nav pakļauta šķīrējtiesai, šķīrējtiesa izbeidz tiesvedību strīdā vai tā daļā, pieņemot lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu.
14. pants. Strīda izšķiršana šķīrējtiesā
(1) Šķīrējtiesa, izšķirot strīdu, ievēro pušu līdztiesības un sacīkstes principu. Katrai pusei ir vienādas tiesības izklāstīt savu viedokli un aizstāvēt savas tiesības.
(2) Ievērojot pušu noslēgto šķīrējtiesas līgumu, šķīrējtiesa rīko sēdes, lai noklausītos pušu paskaidrojumus un iebildumus, kā arī lai pārbaudītu pierādījumus (mutvārdu process), vai izšķir strīdu, pamatojoties tikai uz iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem un materiāliem (rakstveida process). Šķīrējtiesa rīko mutvārdu procesu arī tad, ja puses vienojušās par rakstveida procesu, bet kāda no pusēm līdz nolēmuma pieņemšanai pieprasa mutvārdu procesu.
(3) Šķīrējtiesa iepazīstina puses ar jebkuriem iesniegumiem, dokumentiem un citu informāciju, kuru tā saņēmusi, kā arī ar ekspertu atzinumiem un citiem pierādījumiem.
15. pants. Konfidencialitāte
(1) Šķīrējtiesas process ir konfidenciāls
(2) Šķīrējtiesas sēdes ir slēgtas. Iepazīties ar lietas materiāliem drīkst tikai procesa dalībnieki, šķīrējtiesnesis, šķīrējtiesas priekšsēdētājs un šķīrējtiesas sekretariāta darbinieki
(3) Personas, kas nav procesa dalībnieki, var būt klāt šķīrējtiesas sēdē tikai ar abu pušu piekrišanu.
(4) Šķīrējtiesai aizliegts izpaust informāciju par lietu. Šķīrējtiesa ziņas par šķīrējtiesas procesu nesniedz trešajām personām un nepublicē.
(5) Pienākums ievērot konfidencialitāti atteicas gan uz šķīrējtiesas sastāvu, gan šķīrējtiesas darbiniekiem.
16. pants. Šķīrējtiesas procesa vieta
(1) Pusēm var vienoties par strīda izšķiršanas vietu.
(2) Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesas procesa vietu, to nosaka šķīrējtiesa. Šķīrējtiesa par šķīrējtiesas procesa vietu var noteikt tās atrašanās vietu vai jebkuru citu vietu, kuru tā uzskata par piemērotu, ievērojot šķīrējtiesas procesa apstākļus.
(3) Ja puses vienojas par šķīrējtiesas procesa vietu ārpus Rīgas, pusēm jāsedz šķīrējtiesnešu ceļa un uzturēšanās izdevumi.
(4) Ja šķīrējtiesas procesa vieta ir Rīga, bet kāda no pusēm ir izvēlējusies šķīrējtiesnesi, kura prakses vieta ir ārpus Rīgas, tad konkrētā šķīrējtiesneša ceļa un uzturēšanās izdevumus sedz puse, kas šķīrējtiesnesi izvēlējusies.
17. pants. Šķīrējtiesas procesa kārtība
(1) Pusēm ir tiesības brīvi noteikt šķīrējtiesas procesa kārtību, un šķīrējtiesai ir saistoša pušu noteiktā procesa kārtība, ja puses par procesa kārtību ir rakstveidā vienojušās pirms šķīrējtiesas procesa uzsākšanas.
(2) Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesas procesa kārtību, strīdu izšķir saskaņā ar šķīrējtiesas reglamentu.
(3) Ja puses vienojušās tikai par atsevišķiem šķīrējtiesas procesa noteikumiem, šķīrējtiesa ievēro pušu vienošanos, bet pārējā daļā vadās pēc šķīrējtiesas reglamenta, bet jautājumos, kas nav noregulēti reglamentā, piemēro Šķīrējtiesu likumu.
18. pants. Pārstāvība
(1) Fiziskās personas savas lietas šķīrējtiesā ved pašas vai ar pilnvarotu pārstāvju starpniecību, ievērojot ierobežojumus, kas noteikti Šķīrējtiesu likuma 32. panta otrajā daļā.
(2) Juridisko personu lietas šķīrējtiesā ved to amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī citi juridisko personu pilnvaroti pārstāvji.
(3) Persona, kas ir vai pēdējo piecu gadu laikā ir bijusi attiecīgās pastāvīgās šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu sarakstā, nevar būt puses pārstāvis un to nevar pieaicināt juridiskās palīdzības sniegšanai šīs pastāvīgās šķīrējtiesas procesos.
(4) Puses šķīrējtiesas procesā var pieaicināt zvērinātus advokātus juridiskās palīdzības sniegšanai.
19. pants. Procesuālie termini
(1) Tos procesuālos termiņus, kas nav noteikti šai reglamentā, nosaka šķīrējtiesa. Pusēm ir tiesības vienoties par procesuālajiem termiņiem, vienojoties par strīda izšķiršanu šķīrējtiesā.
(2) Procesuālo darbību izpildīšanai nosaka precīzu datumu vai termiņu līdz noteiktam datumam, vai laika periodu (gados, mēnešos, dienās vai stundās). Ja procesuālā darbība nav jāizpilda noteiktā datumā, to var izpildīt visā noteiktā termiņa laikā. Termiņu var noteikt, norādot arī notikumu, kuram katrā ziņā jāiestājas.
(3) Šķīrējtiesa, nosakot un aprēķinot termiņus, vadās no LR Civilprocesa likuma 46.-48. pantu noteikumiem
(4) Tiesības izpildīt procesuālās darbības zūd līdz ar termiņa izbeigšanos. Pēc procesuālā termiņa izbeigšanās iesniegtās sūdzības un dokumentus nepieņem.
(5) Apturot šķīrējtiesas procesu, termiņa skaitījums tiek apturēts. Termiņa skaitījums apstājas brīdī, kad radies apstāklis, kas ir par pamatu šķīrējtiesas procesa apturēšanai. Procesuālā termiņa skaitījums turpinās no dienas, kad atjaunots šķīrējtiesas process.
(6) Pēc ieinteresētās puses pamatota lūguma šķīrējtiesa, ja tā uzskata to par lietderīgu, var lemt par šķīrējtiesas vai pušu noteikto termiņu pagarināšanu vai atjaunošanu to attaisnota nokavējuma gadījumā.
20. pants. Korespondence
(1) Šķīrējtiesas procesā visi pieteikumi, paziņojumi, vēstules un cita veida korespondence izsniedzama personīgi, nosūtāma ierakstītā sūtījumā vai ar kurjerpastu, ar telefonogrammu, telefaksu, izmantojot elektronisko pastu vai citādā veidā, kas ļauj fiksēt nogādāšanas faktu.
(2) Korespondence fiziskām personām nosūtāma pēc adresāta reģistrētās dzīves vietas, bet juridiskām personām pēc to reģistrētās juridiskās adreses, ja vien puse, vēršoties šķīrējtiesā, nav norādījusi citu adresi vai elektroniskā pasta adresei korespondences saņemšanai. Ja šķīrējtiesas līgumā kāda no pusēm ir lūgusi nogādāt korespondenci pēc citas adreses, tad korespondence nogādājama pēc šīs adreses. Ja adresi nevar noskaidrot, korespondence ir nosūtāma pēc pēdējās zināmās adreses.
(3) Šķīrējtiesas dokumentus piegādā elektroniskā pasta sūtījumā, ja lietas dalībnieks paziņojis šķīrējtiesai, ka viņš piekrīt saziņai ar šķīrējtiesu izmantot elektronisko pastu. Šādā gadījumā korespondenci nosūta uz lietas dalībnieka norādīto elektroniskā pasta adresi. Ja šķīrējtiesa konstatē tehniskus šķēršļus korespondences vai tiesas dokumentu piegādāšanai elektroniskā pasta sūtījumā, tos nosūta ierakstītā pasta sūtījumā.
(4) Ja šķīrējtiesas procesa laikā kāds no dalībniekiem maina savu adresi, tā pienākums ir nekavējoties paziņot šķīrējtiesai savu jauno adresi.
(5) Ja korespondenci piegādā ierakstītā pasta sūtījumā, ar ziņnesi vai to piegādā cits lietas dalībnieks, tā ir nododama adresātam vai citai personai, kas strādā vai dzīvo attiecīgajā adresē, pret parakstu. Ja adresāts atsakās parakstīties, piegādātājs par to sastāda attiecīgu rakstisku ziņojumu. Nogādāšanas termiņš jebkurā gadījumā ir fiksējams rakstiski.
(6) Dokumenti, kas apliecina korespondences piegādāšanu adresātam, ir pievienojami lietai.
(7) Ja korespondence ir piegādāta šajā punktā noteiktajā kārtībā, tā uzskatāma par saņemtu:
1) ja piegāde notiek ar ziņnesi vai to piegādā cits lietas dalībnieks:
1. nodošanas dienā, ja tā ir piegādāta adresātam personīgi,
2. nākamā dienā pēc tās piegādes pēc adresāta uzrādītās pasta adreses, vai juridiskās personas juridiskās adreses, vai fiziskās personas dzīvesvietas, bet, ja adresi nevar noskaidrot,- pēc pēdējās zināmās adreses,
2) ja piegāde notiek pa pastu: septītajā dienā pēc tās nodošanas pasta iestādei vai komersantam;
3) ja piegāde notiek pa elektronisko pastu: otrajā darba dienā pēc tā nosūtīšanas.
(8) Ja ar korespondences nogādāšanu ir saistīti kādi termiņu tecējumi, tie sāk tecēt nākamajā dienā pēc korespondences saņemšanas, trešajā dienā pēc korespondences nosūtīšanas elektroniska sūtījuma veidā, vai septītajā dienā pēc korespondences nosūtīšanas ar ierakstītu pasta sūtījumu vai izmantojot kurjerpastu/ eksprespastu.
(9) Šķīrējtiesai adresējamā korespondence ir nosūtāma vai nu pa pastu uz šķīrējtiesas pasta adresi, vai iesniedzot to personīgi, vai arī nosūtot elektronisku dokumentu uz šķīrējtiesas oficiālo elektroniskā pasta adresi.
21. pants. Šķīrējtiesas procesa uzsākšana
Šķīrējtiesas process sākas dienā, kad šķīrējtiesā atbilstoši likumu un šā reglamenta noteikumiem ir iesniegts prasības pieteikums.
22. pants. Prasības pieteikums
(1) Prasības pieteikumu noformē rakstveidā un tajā norāda:
1) informāciju par pusēm:
a. juridiskajām personām: nosaukumu un atrašanās vietu (juridisko adresi) un, ja prasītājam ir zināmi, - arī reģistrācijas numuru, tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi, ja prasītājs piekrīt saņemt korespondenci elektroniski,
b. fiziskajām personām: vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu un, ja prasītājam ir zināmi, - arī personas kodu, tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi,
c. ja prasību ceļ pārstāvis, — prasītāja pārstāvja vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi saziņai ar šķīrējtiesu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi.
2) prasībās par naudas summas piedziņu — kredītiestādes nosaukumu un tā konta numuru, kurā veicama samaksa, ja šāds konts ir;
3) prasības priekšmetu, prasījumus un prasības summu un tās aprēķinu;
4) prasības pamatu un apstākļus, kas to apstiprina;
5) tiesību normas, uz kura prasība pamatota, gadījumos, kad līgumā, no kura radies strīds, puses nav norādījušas pēc kādām tiesību normām strīds izšķirams;
6) prasītāja lūgumus tiesai, ja tādi ir;
7) no savas puses izvēlēto šķīrējtiesnesi, ja strīds izskatāms trim vai vairākiem šķīrējtiesnešiem un puses nav vienojušās par citu šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību; ja saskaņā ar šķīrējtiesas līgumu lietu izskata šķīrējtiesa viena šķīrējtiesneša sastāvā, prasītājs var prasības pieteikumā norādīt vienu vai vairākus šķīrējtiesas pastāvīgo šķīrējtiesnešu kandidatūras, kuras viņš piedāvā izraudzīties atbildētājam;
8) pievienoto dokumentu sarakstu.
(2) Prasības pieteikumam pievieno:
1) šķīrējtiesas līgumu, ja vien šī vienošanās nav ietverta līgumā, kura sakarā radies strīds;
2) līgumu/us, kuru sakarā radies strīds;
3) dokumentus, uz kuriem prasītājs atsaucas prasības pieteikumā;
4) dokumentus, kas apstiprina:
a. pušu identifikācijas datus;
b. šķīrējtiesnešu iecelšanu, ja tie jau ir iecelti vai apliecinājumu, ka atbildētājam nosūtīts priekšlikums vai paziņojums par šķīrējtiesnesi, ja vien šīs priekšlikums vai paziņojums nav iekļauts prasības pieteikumā;
5) dokumentu, kas apliecina šķīrējtiesas procesa izdevumu - ar strīda izskatīšanu saistītās maksas un šķīrējtiesnešu honorāra samaksu.
(3) Prasības pieteikumu paraksta un iesniedz prasītājs vai viņa pārstāvis. Ja prasību prasītāja vārdā ceļ viņa pārstāvis, prasības pieteikumam pievienojama pilnvara vai cits dokuments, kas apliecina pārstāvja pilnvarojumu celt prasību.
(4) Prasības pieteikumu iesniedz šķīrējtiesai, pievienojot tikpat norakstu, cik ir šķīrējtiesas procesa dalībnieku.
(5) Šķīrējtiesai ir tiesības pieprasīt papildus dokumentus, t.sk. izziņu, kas apliecina atbildētāja - fiziskas personas deklarēto dzīvesvietu vai atbildētāja - juridiskas personas oficiālo adresi.
23. pants. Koppieteikums
(1) Pusēm ir tiesības vērsties šķīrējtiesā ar kopīgu prasības pieteikumu (koppieteikumu) to starpā esoša strīda izšķiršanai.
(2) Koppieteikumu noformē rakstveidā un tajā norāda:
1) informāciju par pusēm:
a. juridiskajām personām: nosaukumu un atrašanās vietu (juridisko adresi), reģistrācijas numuru, tālruņa numuru un e-pasta adresi, ja puses piekrīt saņemt korespondenci elektroniski,
b. fiziskajām personām: vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu, personas kodu, tālruņa numuru un e-pasta adresi, ja puses piekrīt saņemt korespondenci elektroniski.
c. ja koppieteikumu kādas puses vārdā ceļ pārstāvis, — pārstāvja vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi saziņai ar šķīrējtiesu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi.
2) katras puses prasības priekšmetu, prasījumus, prasības summu un tās aprēķinu;
3) prasībās par naudas summas piedziņu — kredītiestādes nosaukumu un tā konta numuru, kurā veicama samaksa, ja šāds konts ir;
4) katras prasības pamatu un apstākļus, nodalot apstākļus, par kuriem pušu starpā strīda nav, un par kuriem pušu starpā pastāv strīds;
5) tiesību normas, uz kura prasība pamatota, gadījumos, kad līgumā, no kura radies strīds, puses nav norādījušas pēc kādām tiesību normām strīds izšķirams;
6) katras Puses lūgumus tiesai, ja tādi ir;
7) ja puses vienojušās, ka lietu izskata šķīrējtiesa viena šķīrējtiesneša sastāvā un puses ir par to vienojušās - šķīrējtiesnesi; ja strīds izskatāms trim vai vairākiem šķīrējtiesnešiem un puses nav vienojušās par citu šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību - katras puses izvēlētos šķīrējtiesnešus.
8) pievienoto dokumentu sarakstu.
(3) Koppieteikumam pievieno:
1) pušu vienošanos par šķīrējtiesu, ja vien šī vienošanās nav ietverta līgumā, kura sakarā radies strīds;
2) līgumu/us, kuru sakarā radies strīds;
3) dokumentus, uz kuriem puses atsaucas prasības pieteikumā;
4) dokumentus, kas apstiprina pušu identifikācijas datus;
5) dokumentu, kas apliecina šķīrējtiesas procesa izdevumu - ar strīda izskatīšanu saistītās maksas un šķīrējtiesnešu honorāra samaksu.
(4) Koppieteikumu paraksta abas puses vai to pārstāvji. Ja koppieteikumu paraksta pārstāvis, koppieteikumam pievienojama pilnvara vai cits dokuments, kas apliecina pārstāvja pilnvarojumu celt prasību.
(5) Koppieteikums tiek izskatīts tādā pašā kārtībā kā prasības pieteikums, ievērojot reglamentā noteiktos izņēmumus.
24. pants. Jautājuma izlemšana par prasības pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu vai atteikšanos pieņemt prasības pieteikumu
(1) Ja prasības pieteikums un tam pievienotie dokumenti atbilst šā reglamenta prasībām, šķīrējtiesas priekšsēdētājs bez kavēšanās izsniedz prasītājam un atbildētājam paziņojumu par prasības saņemšanu, piedāvājot pusēm vienoties par konkrētu šķīrējtiesnesi strīda izšķiršanai un piedāvājot atbildētājam iesniegt atsauksmi uz prasību, norādot iebildumus, ja tādi ir, un pievienojot iebildumus apstiprinošus dokumentus, kā arī norādīt no savas puses izvēlēto šķīrējtiesnesi (šķīrējtiesnešus).
(2) Paziņojumu par prasības saņemšanu atbildētājam netiek izsniegts, ka puses iesniegušas koppieteikumu.
(3) Šķīrējtiesa atsakās pieņemt prasības pieteikumu, ja no prasības pieteikumam pievienotajiem dokumentiem acīmredzami izriet, ka strīds nav pakļauts šķīrējtiesai.
(4) Ja prasības pieteikums un tam pievienotie dokumenti neatbilst reglamenta prasībām, šķīrējtiesas priekšsēdētājs par to informē iesniedzēju, dodot tam laiku novērst trūkumus. Šajā laikā prasības pieteikums tiek atstāts bez tālākas virzības. Ja trūkumi nav būtiski, šķīrējtiesas priekšsēdētājs var ierosināt lietu un uzdot prasītājam novērst trūkumus procesa laikā.
(5) Ja šķīrējtiesas priekšsēdētāja noteiktajā termiņā trūkumi tiek novērsti, prasības pieteikums tiek uzskatīts par iesniegtu un tiek uzsākts šķīrējtiesas process.
(6) Ja šķīrējtiesas priekšsēdētāja noteiktajā termiņā trūkumi netiek novērsti, prasības pieteikums tiek atdots iesniedzējam atpakaļ bez izskatīšanas.
25. pants. Paziņojums par šķīrējtiesas procesa uzsākšanu
(1) Pēc šķīrējtiesas procesa uzsākšanas šķīrējtiesa nekavējoties nosūta atbildētājam paziņojumu par šķīrējtiesas procesa uzsākšanu un prasības pieteikuma norakstu, izskaidrojot atbildētāja tiesības iesniegt rakstveida atsauksmi par prasību.
(2) Prasības pieteikums atbildētājam netiek nosūtīts, ja visas strīda puses vērsušās šķīrējtiesā ar koppieteikumu.
26. pants. Prasījumu un lietu sadalīšana
(1) Šķīrējtiesa var uzdot prasītājam izdalīt vienu prasījumu vai vairākus prasījumus no apvienotajiem prasījumiem atsevišķā prasībā, ja atzīst par lietderīgu prasījumu atsevišķu izskatīšanu.
(2) Šķīrējtiesa var izdalīt vienu prasījumu vai vairākus prasījumus no apvienotajiem prasījumiem atsevišķā lietā, ja to izskatīšana vienā tiesvedībā kļuvusi apgrūtināta vai neiespējama.
(3) Ja prasījumu izdala pirms lietas ierosināšanas, izdalītajam prasījumam piemēro visus reglamenta noteikumus, kas attiecas uz prasības pieteikumu.
(4) Ja prasījumu izdala pēc lietas ierosināšanas, izdalīšanu noformē ar šķīrējtiesas lēmumu. Izdalīto lietu izskata tas pats šķīrējtiesas sastāvs.
(5) Par izdalīto prasījumu šķīrējtiesas izdevumus maksā pilnā apmērā kā par atsevišķu prasību.
27. pants. Atsauksme
(1) Atbildētājs šķīrējtiesas noteiktajā termiņā, kas, ja puses nav vienojušās par citu termiņu, nevar būt īstāks par 15 dienām no prasības pieteikuma iesniegšanas dienas, iesniedz šķīrējtiesai un prasītājam savu atsauksmi par prasību.
(2) Atsauksmē atbildētājs norāda:
1) vai viņš atzīst prasību pilnīgi vai kādā tās daļā;
2) savus iebildumus pret prasību;
3) apstākļus, ar kuriem viņš pamato savus iebildumus, un pierādījumus, kas tos apstiprina;
4) citus apstākļus, kurus viņš uzskata par nozīmīgiem civiltiesiskā strīda izskatīšanai;
5) savu tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi, ja viņš piekrīt saziņai ar šķīrējtiesu izmantot tālruni vai elektronisko pastu.
(3) Atsauksmes neiesniegšana nav šķērslis civiltiesiskā strīda izskatīšanai.
(4) Atbildētājs atsauksmi nesniedz, ja puses vērsušās šķīrējtiesā ar koppieteikumu.
(5) Ievērojot atbildētāja atrašanās vietu, strīda sarežģītību, atbildētāju skaitu, šķīrējtiesas priekšsēdētājs pēc saviem ieskatiem var noteikt garāku termiņu atsauksmes sniegšanai, tomēr tas nevar būt garāks par objektīvi nepieciešamu un pārsniegt 30 (trīsdesmit) dienas. Pie īpašiem apstākļiem šis termiņš var tikt pagarināts, bet ne vairāk kā vēl par 30 (trīsdesmit) dienām.
(6) Atbildētājam savā atsauksmē jānorāda iebildumi uz prasību, ja tādi ir, un jāpievieno dokumenti, uz kuriem pamatoti viņa iebildumi.
(7) Atsauksmi iesniedz šķīrējtiesai, pievienojot tikpat norakstu, cik ir šķīrējtiesas procesa dalībnieku.
28. pants. Pretprasība
(1) Puses var brīvi vienoties par pretprasības iesniegšanas kārtību, ja pretprasības priekšmets ir aptverts šķīrējtiesas līgumā. Ja puses nav vienojušās par pretprasības iesniegšanas kārtību, atbildētājs var iesniegt pretprasību termiņā, kas noteikts atsauksmes iesniegšanai. Pretprasību šķīrējtiesa var izšķirt kopā ar prasību, ja pretprasības priekšmets aptverts ar šķīrējtiesas līgumu.
(2) Pretprasība nav iesniedzama, ja puses vērsušās šķīrējtiesā ar koppieteikumu.
(3) Pretprasība iesniedzama rakstveidā. Uz pretprasību attiecināmi tie paši reglamenta noteikumi, kas attiecas uz prasības pieteikumu.
(4) Ja atbildētājs ir nokavējis noteikto termiņu attaisnojošu iemeslu dēļ, atbildētājs var lūgt šķīrējtiesu atjaunot nokavēto termiņu.
(5) Jautājumu par termiņa atjaunošanu un pagarināšanu, pirms šķīrējtiesas sastāva apstiprināšanas, izlemj šķīrējtiesas priekšsēdētājs, bet pēc šķīrējtiesas sastāva apstiprināšanas - šķīrējtiesas sastāvs, kurš, kurš var atjaunot nokavēto termiņu, bet ne vēlāk kā 30 (trīsdesmit) dienas no dienas, kad atbildētājs ir saņēmis prasības pieteikumu. Šķīrējtiesa ir tiesīga šo termiņu pagarināt, bet ne vairāk par 30 (trīsdesmit) dienām.
(6) Šķīrējtiesas lēmumu par atteikšanos atjaunot termiņu pretprasības iesniegšanai 10 (desmit) dienu laikā var pārsūdzēt šķīrējtiesas priekšsēdētājam, kura lēmums ir galīgs.
(7) Ja šķīrējtiesa attaisno nokavējumu un atjauno termiņu pretprasības iesniegšanai, šķīrējtiesa pieņem pretprasību izšķiršanai.
(8) Ja šķīrējtiesa nokavējumu neattaisno, šķīrējtiesa pretprasību atstāj bez izskatīšanas.
29. pants. Prasības grozīšana
(1) Jebkura puse šķīrējtiesas procesa laika var grozīt un papildināt savu prasību, pretprasību vai iebildumus uz prasību līdz brīdim, kad šķīrējtiesas sēdē tiek uzsākta strīda izšķiršana.
(2) Ja grozot vai papildinot prasību vai pretprasību, tiek palielināts tās apmērs, pusei papildus jāsamaksā attiecīgie šķīrējtiesas izdevumi.
(3) Ja tiek grozīts vai papildināts prasības pamats, atbildētājam ir tiesības šķīrējtiesas sastāva noteiktajā termiņā iesniegt rakstveida atsauksmi.
(4) Uzsakot strīda izšķiršanu šķīrējtiesas sēdē, šķīrējtiesa var atzīt par nelietderīgu atļaut prasības, pretprasības vai iebildumu grozīšanu vai papildināšanu, ja tādejādi tiek kavēts šķīrējtiesas process vai sarežģīta strīda izšķiršana.
(5) Prasību vai pretprasību nevar grozīt tādā veidā, ka tā pārsniedz šķīrējtiesas līguma robežas.
30. pants. Procesa valoda
(1) Šķīrējtiesas procesa valoda ir latviešu valoda, ja vien puses nav vienojušās par citu šķīrējtiesas procesa valodu.
(2) Ja puses vienojušās par citu procesa valodu, kuru šķīrējtiesas sastāvs vai kāds no šķīrējtiesnešiem, vai kāds no procesa dalībniekiem nepārvalda pietiekami, šķīrējtiesa var pieaicināt tulku, taču šajā gadījumā vēl papildus jāapmaksā tulka pakalpojumi. Tulka pakalpojumus puses apmaksā vienlīdzīgās daļās.
(3) Ja process notiek latviešu valodā un kādai pusei vai tās pārstāvim ir nepieciešams tulks, tad šī puse, ne vēlāk kā 3 (trīs) dienas pirms tiesas sēdes, ir tiesīga iesniegt šķīrējtiesā iesniegumu par tulka pieaicināšanu. Iesniedzot iesniegumu par tulka pieaicināšanu, puse ir tiesīga norādīt savu izraudzīto tulku, kura darbu tā apņemas apmaksāt patstāvīgi. Ja puse nav norādījusi savu izraudzīto tulku, tad tulku izraugās šķīrējtiesa un tulka darba apmaksu līdz šķīrējtiesas sēdei veic attiecīgā puse šķīrējtiesas norādītajā apmērā. Tulks tiek pieaicināts ar šķīrējtiesas lēmumu pēc tam, kad ir saņemts izvēlētā tulka rakstveida apliecinājums tulka pienākumu veikšanai un saņemts apstiprinājums tulka pakalpojumu apmaksai.
(4) Ja process notiek latviešu valodā, bet kāda no pusēm pieaicina ekspertu, kas to neprot, tiek pieaicināts tulks, kura darbu apmaksā puse, kas to pieaicinājusi.
(5) Ja process notiek latviešu valodā, bet kāda no pusēm par šķīrējtiesnesi strīdā izvēlējusies šķīrējtiesnesi, kas to nepārvalda pietiekami, tiek pieaicināts tulks, kura darbu apmaksā puse, kas izvēlējusies šo šķīrējtiesnesi.
(6) Šķīrējtiesa var pieprasīt no pusēm jebkura rakstveida pierādījuma tulkojumu vai notariāli apliecinātu tulkojumu valodā, kurā notiek process. Šādu tulkojumu jānodrošina tai pusei, kas iesniedza attiecīgo pierādījumu.
31. pants. Pierādījumi
(1) Pierādījumi ir ziņas, uz kuru pamata šķīrējtiesas sastāvs nosaka tādu faktu esamību vai neesamību, kuriem ir nozīme civiltiesiskā strīda izšķiršanā. Pierādīšanas līdzekļi šķīrējtiesā var būt pušu paskaidrojumi, rakstveida pierādījumi, lietiskie pierādījumi un ekspertu atzinumi.
(2) Pierādījumus iesniedz puses. Katrai pusei jāpierāda tie apstākļi, uz kuriem tā atsaucas kā uz savu prasījumu vai iebildumu pamatojumu. Šķīrējtiesa var pieprasīt, lai puses iesniedz papildu dokumentus vai citus pierādījumus.
(3) Rakstveida pierādījumus iesniedz oriģinālā vai noraksta veidā. Ja puse iesniedz dokumenta norakstu, šķīrējtiesa pati vai pēc otrās puses lūguma var pieprasīt iesniegt oriģināldokumentu. Oriģināldokumentu pēc tās personas lūguma, kas iesniegusi šo dokumentu, šķīrējtiesa atdod atpakaļ, atstājot procesa materiālos apliecinātu tā norakstu.
(4) Šķīrējtiesa pati nosaka pierādījumu pieļaujamību un attiecināmību. Šķīrējtiesa var atteikties pieņemt pušu iesniegtos pierādījumus, ja uzskata tos par nevajadzīgiem, vai tādiem, kas neattiecas uz lietu, vai, ja pierādījums iegūstams ar citiem līdzekļiem vienkāršāk un lētāk.
32. pants. Rakstveida pierādījumu pieprasīšana
(1) Šķīrējtiesas sastāvs pēc puses motivēta lūguma ir tiesīgs pieprasīt, lai otra puse izsniedz tās rīcībā esošos rakstveida pierādījumus.
(2) Pusei, kura lūdz, lai šķīrējtiesas sastāvs pieprasa rakstveida pierādījumu, jāapraksta šis pierādījums un jāmotivē, kāpēc tā uzskata, ka pierādījums atrodas pie pretējās puses.
(3) Ja puse atsakās iesniegt šķīrējtiesas sastāvam tā norādītajā termiņā pieprasīto rakstveida pierādījumu, nenoliegdama, ka šis pierādījums atrodas pie tās, šķīrējtiesas sastāvs var atzīt par pierādītiem tos faktus, kuru apstiprināšanai pretējā puse atsaukusies uz šo rakstveida pierādījumu.
33. pants. Ekspertīze
(1) Ja šķīrējtiesas līgumā nav noteikts citādi, šķīrējtiesa pēc puses lūguma var noteikt ekspertīzi, uzaicināt vienu vai vairākus ekspertus. Ekspertīze notiek tikai tad, ja puse iepriekš samaksājusi par eksperta pakalpojumiem.
(2) Puses pēc šķīrējtiesas pieprasījuma iesniedz ekspertam nepieciešamās ziņas vai dokumentus, uzrāda preces vai citus priekšmetus.
(3) Pēc puses pieprasījuma šķīrējtiesa uzaicina ekspertu pēc atzinuma došanas piedalīties šķīrējtiesas sēdē, lai sniegtu paskaidrojumus un atbildētu uz pušu jautājumiem par atzinumu.
(4) Šķīrējtiesa nosaka kartību, kāda starp pusēm tiek sadalīti izdevumi par eksperta pakalpojumiem.
34. pants. Šķīrējtiesas sēdes datuma noteikšana
(1) Pēc tam, kad no atbildētāja saņemta atsauksme uz prasību vai arī ir notecējis atbildētajam dotais termiņš atsauksmes un atbildes sniegšanai, un ir apstiprināts šķīrējtiesas sastāvs, šķīrējtiesas sastāvs nosaka šķīrējtiesas sēdes laiku. Ja puses iesniegušas koppieteikumu, šķīrējtiesas sastāvs nosaka šķīrējtiesas sēdes laiku pēc tam, kad izlemts jautājums par prasības pieteikuma (koppieteikuma) pieņemšanu un lietas ierosināšanu.
(2) Paziņojumu pusēm par pirmo šķīrējtiesas sēdi nosūta lietas dalībniekiem ne vēlāk ka 15 dienas pirms sēdes, ja puses nav vienojušas par īsāku termiņu. Pastāvot īpašiem apstākļiem (lietas dalībnieka slimība, atrašanas ārzemēs, u.c.) sēde var tikt noteikta arī vēlāka termiņa, bet ne ilgāk par 45 (četrdesmit piecām) dienām. Par nākamajām tiesas sēdēm, gadījumā, ja lietas izskatīšana tiek atlikta, pusēm, kas tiesai devušas piekrišanu tiesas korespondenci saņemt elektroniski, paziņo elektroniskā pasta sūtījumā, paziņojumus nosūtot ne vēlāk kā 7 darba dienas pirms tiesas sēdes.
(3) Pusēm līdz sēdes dienai ir tiesības iepazīties ar jebkuriem iesniegumiem un citu informāciju, ko šķīrējtiesa ir saņēmusi attiecīgajā lieta, ka arī ar iesniegtajiem pierādījumiem.
35. pants. Šķīrējtiesas procesa veidi
(1) Ievērojot pušu noslēgto šķīrējtiesas līgumu, šķīrējtiesa rīko sēdes, lai noklausītos pušu paskaidrojumus un iebildumus, ka arī lai pārbaudītu pierādījumus (mutvārdu process), vai lai izšķirtu strīdu, pamatojoties tikai uz iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem un materiāliem (rakstveida process).
(2) Šķīrējtiesa rīko mutvārdu procesu arī tad, ja puses vienojušas par rakstveida procesu, bet kāda no pusēm līdz nolēmuma pieņemšanai pieprasa mutvārdu procesu. Pusei, kura vēlas mutvārdu procesu, par to rakstveida jāpaziņo šķīrējtiesai līdz noteiktajam šķīrējtiesas sēdes laikam.
(3) Ievērojot reglamenta un pušu vienošanas noteikumus, šķīrējtiesa var noturēt šķīrējtiesas procesu tādā veidā, kādu tā uzskata par lietderīgu, ar noteikumu, ka strīds izšķirams bez liekas vilcināšanās un ka pusēm tiek dotas vienādas iespējas izklāstīt savu viedokli un iesniegt dokumentus.
(4) Šķīrējtiesa var pieņemt lēmumu par strīda izšķiršanas atlikšanu un citiem jautājumiem, nespriežot lietu pēc būtības. Nepieciešamības gadījuma, ja šķīrējtiesa atzīst, ka nav iespējams strīdu izšķirt konkrētajā šķīrējtiesas sēdē, šķīrējtiesa strīda izšķiršanu var atlikt.
(5) Ja šķīrējtiesa ir uzklausījusi pušu paskaidrojumus, šķīrējtiesa, atliekot strīda izšķiršanu, pēc saviem ieskatiem var noteikt citu šķīrējtiesas sēdes dienu, lai atkārtoti noklausītos pušu vai to pārstāvju paskaidrojumus un pārbaudītu papildus pierādījumus. Atkārtota sēde nosakāma ne vēlāk ka pēc 30 (trīsdesmit) dienām, izņemot gadījumus, kad objektīvu apstākļu dēļ šķīrējtiesas sēdi ir lietderīgi noteikt pēc garāka termiņa.
(6) Šķīrējtiesa nepieciešamības gadījuma var pieņemt lēmumu par šķīrējtiesas procesa apturēšanu. Šāda apturēšana var notikt Latvijas Civilprocesa likuma 214. un 215. pantos paredzētajos gadījumos un termiņos.
36. pants. Pušu neierašanās
Ja puses bez attaisnojoša iemesla neierodas uz šķīrējtiesas mutvārdu sēdi vai neiesniedz rakstveida pierādījumus, šķīrējtiesa turpina procesu un izšķir strīdu, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem pierādījumiem.
37. pants. Protokols
(1) Šķīrējtiesas sēdes protokolē tikai tad, ja kāda no pusēm to ir lūgusi. Pieteikums ar lūgumu nodrošināt sēdes protokolēšanu pusei ir jāiesniedz šķīrējtiesai ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms lietas izskatīšanai noteiktā datuma. Pieteikumam ir jāpievieno dokuments par sekretāra pakalpojumu apmaksu atbilstoši šķīrējtiesas reglamenta 1. pielikumam.
(2) Šķīrējtiesas sēdi protokolē ar šķīrējtiesas lēmumu iecelts sekretārs. Protokolu paraksta visi šķīrējtiesneši un sekretārs. Pusēm ir tiesības iepazīties ar protokolu un piecu dienu laikā pēc tā parakstīšanas iesniegt rakstveida iebildumus vai piezīmes par protokolu. Par iebildumu pamatotību vai piezīmju atbilstību sēdē notikušajam lemj šķīrējtiesas sastāvs, puses nepieaicinot.
38. pants. Puses izstāšanās procesuālās sekas
(1) Fakts, ka fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, beigusi pastāvēt, pats par sevi neizbeidz šķīrējtiesas līgumu, ja puses nav vienojušās citādi un apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu.
(2) Šajā gadījumā šķīrējtiesa reglamenta noteiktajā kārtībā aptur šķīrējtiesas procesu līdz tiesību pārņēmēja noteikšanai.
(3) Prasījuma cesija ir pamats šķīrējtiesas procesa izbeigšanai, ja vien puses nav no jauna vienojušās par civiltiesiskā strīda izskatīšanu šķīrējtiesā.
39. pants. Tiesības uz iebildumiem
(1) Ja ir pārkāpts vai nav ievērots kāds no šķīrējtiesas procesa noteikumiem, kas noteikts Šķīrējtiesu likumā, šķīrējtiesas reglamentā vai pušu šķīrējtiesas līgumā, puse, kas piedalās šķīrējtiesas procesā, nekavējoties, tiklīdz tai par šo pārkāpumu ir kļuvis zināms vai vajadzētu kļūt zināmam, iesniedz šķīrējtiesai un otrai pusei rakstveida iebildumus.
(2) Par šādu iebildumu pamatotību lemj šķīrējtiesas sastāvs. Ja šķīrējtiesa atzīst, ka iebildumi ir pamatoti, tās pienākums ir novērst šķīrējtiesas procesa pārkāpumu pirms turpināt procesu.
(3) Ja puse nekavējoties neiesniedz šādus rakstveida iebildumus un turpina piedalīties šķīrējtiesas procesā, uzskatāms, ka tā ir atteikusies no savām tiesībām celt šādus iebildumus, tai skaitā tiesai izlemjot jautājumu par šķīrējtiesas sprieduma izpildi.
V. Šķīrējtiesas nolēmumi
40. pants. Nolēmumu pieņemšana šķīrējtiesā
(1) Visi nolēmumi (lēmumi un spriedumi) šķīrējtiesā, ja tā sastāv vairāk kā no viena šķīrējtiesneša, tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu.
(2) Pieņemot nolēmumu šķīrējtiesas locekļiem ir tiesības balsot "par" vai "pret" katru konkrēto nolēmumu, bet nav tiesības atturēties no balsojuma.
(3) Šķīrējtiesas nolēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā. Tas nav pārsūdzams, un par to nevar iesniegt protestu.
(4) Šķīrējtiesa nolēmumus taisa rakstveidā un to paraksta šķīrējtiesneši. Ja šķīrējtiesa sastāv no vairākiem šķīrējtiesnešiem, nolēmumu paraksta visi šķīrējtiesneši, bet, ja kāds no šķīrējtiesnešiem neparaksta nolēmumu, šķīrējtiesas nolēmumā jānorāda iemesls, kāpēc nav viņa paraksta.
(5) Šķīrējtiesnešu parakstus uz nolēmuma apliecina ar šķīrējtiesas zīmogu.
(6) Šķīrējtiesas nolēmumu norakstu, kura atbilstību oriģinālam apliecina šķīrējtiesnesis vai šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs ar savu parakstu, iesniedz pusei vai tās pārstāvim personīgi vai nosūta pa pastu.
(7) Šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs var patstāvīgi izlemt procesuālos jautājumus, ja viņam to uzticējušas puses vai pārējie šķīrējtiesneši. Šādi lēmumi nav jānoformē rakstveidā.
41. pants. Izlīgums
(1) Šķīrējtiesa veicina pušu strīda noregulēšanu ar izlīgumu.
(2) Izlīgumu puses slēdz rakstveidā un tajā norāda: juridiskām personām - nosaukumu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi), fiziskajām personām - vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, kā arī strīda priekšmetu un katras puses saistības, ko tās labprātīgi uzņemas pildīt.
(3) Ja šķīrējtiesas procesa laikā puses noslēdz izlīgumu, šķīrējtiesa procesu izbeidz, un, ja puses to lūdz un šķīrējtiesas sastāvs tam piekrīt, sastāda izlīgumu šķīrējtiesas sprieduma veidā, tajā iekļaujot noteikumus, par kuriem panākta vienošanās.
(4) Šādam lēmumam ir tāds pats juridisks spēks kā šķīrējtiesas spriedumam.
42. pants. Strīda izšķiršanas atlikšana
(1) Šķīrējtiesa atliek strīda izšķiršanu:
1. ja šķīrējtiesas sēdē neierodas kāds no dalībniekiem un viņam nav paziņots par šķīrējtiesas sēdes laiku un vietu;
2. ja kāds no dalībniekiem, kam paziņots par šķīrējtiesas sēdes laiku un vietu, neierodas šķīrējtiesas sēdē tāda iemesla dēļ, kuru šķīrējtiesa atzīst par attaisnojošu;
3. ja atbildētājs nav saņēmis prasības pieteikumu un sakarā ar to lūdz strīda izšķiršanu atlikt.
(2) Šķīrējtiesa var atlikt strīda izšķiršanu:
1. ja prasītājs, kam paziņots par šķīrējtiesas sēdes laiku un vietu, neierodas sēdē nezināma iemesla dēļ;
2. ja atbildētājs, kam paziņots par šķīrējtiesas sēdes laiku un vietu, neierodas sēdē nezināma iemesla dēļ;
3. pēc lietas dalībnieka lūguma, lai dotu viņam iespēju iesniegt papildu pierādījumus;
4. citos gadījumos, ja šķīrējtiesa uzskata to par lietderīgu.
(3) Pēc strīda izšķiršanas atlikšanas tā izšķiršana nākamajā sēdē atsākama no jauna.
43. pants. Šķīrējtiesas procesa apturēšana
(1) Šķīrējtiesa aptur šķīrējtiesas procesu līdz tiesību pārņēmēja noteikšanai vai likumiskā pārstāvja iecelšanai, ja mirusi fiziskā persona vai beigusi pastāvēt juridiskā persona, kas ir strīda puse, ja apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu un nav pamata šķīrējtiesas procesa izbeigšanai.
(2) Šķīrējtiesa var apturēt šķīrējtiesas procesu, ja:
1. šķīrējtiesa nosaka ekspertīzi;
2. ir pušu savstarpēja vienošanās par šķīrējtiesas procesa apturēšanu;
3. citos gadījumos, ja šķīrējtiesa uzskata to par lietderīgu.
(3) Šķīrējtiesas procesu atjauno šķīrējtiesa ar lēmumu pēc savas iniciatīvas vai pēc procesa dalībnieku pieteikuma.
44. pants. Prasības atstāšana bez izskatīšanas
(1) Šķīrējtiesa atstāj prasību bez izskatīšanas, ja:
1. prasību prasītāja vārdā cēlusi persona, kura nav tam likumā noteiktajā kārtībā pilnvarota;
2. strīds starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata atrodas tās pašas šķīrējtiesas izskatīšanā;
3. to ir lūdzis prasītājs.
4. līdz lietas izskatīšanas pirmajai sēdei nav samaksāti šķīrējtiesas izdevumi.
(2) Ja prasība atstāta bez izskatīšanas, prasītājs ir tiesīgs no jauna iesniegt prasības pieteikumu šķīrējtiesā, ievērojot likumā un reglamentā noteikto kārtību.
45. pants Šķīrējtiesas procesa izbeigšana
(1) Šķīrējtiesa pieņem lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu, ja:
1. prasītājs atsauc savu prasību un atbildētājs neiebilst pret to;
2. puses vienojas par strīda izbeigšanu ar izlīgumu;
3. šķīrējtiesas līgums likumā vai līgumā noteiktā kārtībā zaudējis spēku;
4. šķīrējtiesa atzīst, ka strīds nav pakļauts šķīrējtiesai;
5. fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, ir beigusi pastāvēt un tiesiskā attiecība nepieļauj tiesību pārņemšanu vai puses ir vienojušās, ka šķīrējtiesas process šādā gadījumā izbeidzams.
(2) Ja pamats šķīrējtiesas procesa izbeigšanai rodas pirms šķīrējtiesas sastāva izveidošanas, lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu pieņem šķīrējtiesas priekšsēdētājs.
46. pants. Spriedums
(1) Šķīrējtiesas sastāvs 14 dienu laikā pēc tam, kad civiltiesisko strīdu izskatījis pēc būtības, taisa spriedumu.
(2) Spriedumu šķīrējtiesas sastāvs taisa atbilstoši Šķīrējtiesu likuma 54. panta prasībām.
(3) Šķīrējtiesas spriedumu nosūta pusēm triju darbdienu laikā no tā taisīšanas dienas.
47. pants. Šķīrējtiesas nolēmuma izpilde
(1) Šķīrējtiesas nolēmums ir obligāts pusēm un tām saistošs.
(2) Šķīrējtiesas nolēmums ir izpildāms labprātīgi šajā nolēmumā noteiktajā termiņā. Labprātīgai sprieduma izpildei nosaka termiņu, kas nav īsāks par 10 (desmit) dienām.
(3) Ja šķīrējtiesas nolēmums labprātīgi netiek pildīts, ieinteresētā puse ir tiesīga veikt darbības šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildi, atbilstoši tās valsts normatīvo aktu noteikumiem, kurā nolēmums izpildāms. Vēršanās tiesā ar pieteikumu šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildei, nolēmuma piespiedu izpilde vai līdzvērtīgu darbību veikšana nav uzskatāma par konfidencialitātes pārkāpumu.
48. pants. Sprieduma labošana, izskaidrošana un papildināšana
(1) Katra puse, paziņojot par to otrai pusei, var lūgt šķīrējtiesu:
1) līdz sprieduma izpildei - izlabot jebkuru spriedumā pielaisto kļūdu aprēķinos, gramatisko vai drukas kļūdu. Tāda veida kļūdas šķīrējtiesa var izlabot arī pēc savas iniciatīvas.
2) līdz sprieduma izpildei - izskaidrot spriedumu. Sprieduma izskaidrojums ir sprieduma neatņemama sastāvdaļa.
3) 30 dienu laikā pēc sprieduma nosūtīšanas dienas - pieņemt papildu spriedumu, ja spriedumā nav atrisināta kāda līdz sprieduma taisīšanai iesniegtā prasība. Ja šķīrējtiesa uzskata lūgumu par pamatotu, tā šo lūgumu izlemj, taisot papildu spriedumu.
(2) Šķīrējtiesas sastāvs ne vēlāk kā 15 dienas iepriekš paziņo pusēm par šķīrējtiesas sēdi, kurā tiks izlemts jautājums par sprieduma labošanu, izskaidrošanu vai papildsprieduma taisīšanu. Ja sprieduma labošanas dēļ var mainīties tā rezolutīvā daļa, bet sprieduma būtība nemainās, šķīrējtiesas sastāvs aicina puses izteikt savu viedokli. Pušu neierašanās nav šķērslis sprieduma labošanai, izskaidrošanai vai papildsprieduma taisīšanai.
49. pants. Lietas izšķiršana, sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem
(1) Pieteikumu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem puse var iesniegt 30 (trīsdesmit) dienu laikā no dienas, kad konstatēti apstākļi, kas var būt par pamatu lietas jaunai izskatīšanai. Jaunajam pieteikumam jābūt noformētām tāpat kā prasības pieteikumam.
(2) Pieteikumu nevar izskatīt, ja kopš sprieduma vai lēmuma pieņemšanas pagājuši vairāk kā desmit gadi.
(3) Pieteikumu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem izskata šķīrējtiesa tikpat tiesnešu sastāvā kā sākotnējo lietu. Šķīrējtiesas sastāvs tiek iecelts atbilstoši šā reglamenta nosacījumiem.
(4) Ja šķīrējtiesa konstatē jaunatklātos apstākļus, tā ir tiesīga pieņemt lietu jaunai izskatīšanai šajā reglamentā paredzētajā kārtībā un pieņemt jaunu spriedumu vai lēmumu.
(5) Ja šķīrējtiesa pieteikumā norādītos apstākļus neuzskata par jaunatklātiem, tā pieņem lēmumu par pieteikuma noraidīšanu.
VI. Izdevumi
50. pants. Šķīrējtiesas procesa izdevumi
(1) Šķīrējtiesas procesa izdevumos ietilpst tiesvedības maksa un šķīrējtiesneša honorārs, kas norādīti šķīrējtiesas reglamenta 1. pielikumā un kas samaksājami, iesniedzot prasību šķīrējtiesā. Šķīrējtiesas procesa izdevumos arī ietilpst kancelejas maksa.
(2) Šķīrējtiesas procesa izdevumu apmērs, kas norādīts šķīrējtiesas reglamenta 1. pielikumā, ar šķīrējtiesas priekšsēdētāja lēmumu var tikt grozīts, ņemot vērā strīda sarežģītību, strīda izspriešanai nepieciešamo laiku, kā arī jebkurus citus ar strīda izšķiršanu saistītus apstākļus, ja puses vai vismaz viena puse, kas sedz papildus izdevumus, tam piekrīt.
(3) Šķīrējtiesas procesa izdevumos, kas norādīti šķīrējtiesas reglamenta 1. pielikumā palielinās šī pielikuma noteiktajā kārtībā, gadījumos, kad tiek izmantoti tulka, sekretāra un eksperta pakalpojumi, kā arī ja šķīrējtiesnešu ceļa un uzturēšanas izdevumi, kuru samaksas kārtību nosaka šķīrējtiesa, ievērojot reglamenta noteikumus. Šķīrējtiesa procesa laikā var pieprasīt papildus šo šķīrējtiesas procesa izdevumu samaksu.
(4) Sekretārs, tulks vai eksperts šķīrējtiesas procesā tiek pieaicināti tikai pēc tam, kad puse nomaksā šķīrējtiesas noteikto atlīdzību par šo personu pakalpojumiem.
(5) Ja izšķirot strīdu ir nepieciešams pieaicināt tulku, noteikt ekspertīzi vai pieaicināt ekspertu, bet puse, kura to pieprasījusi, šķīrējtiesas noteiktajā termiņā, nav iemaksājusi atlīdzību par tulka vai eksperta pakalpojumiem, noteikto atlīdzību var iemaksāt otra puse.
(6) Ja saskaņā ar pušu vienošanos šķīrējtiesas procesa vieta ir ārpus Rīgas, paredzamie šķīrējtiesnešu ceļa un uzturēšanās izdevumi ir sedzami šķīrējtiesas noteiktajā apmērā un termiņā, pretējā gadījumā strīds izšķirams šķīrējtiesas noteiktajā vietā. Ja pušu iemaksātie šķīrējtiesnešu ceļa un uzturēšanās izdevumi strīda izšķiršanas laikā nav izmantoti iemaksātajā apmērā, atlikusī summa tiek atgriezta pusei, kura to iemaksājusi.
(7) Ja šķīrējtiesas procesa vieta ir Rīga, bet kāda no pusēm ir izvēlējusies šķīrējtiesnesi, kura prakses vieta ir ārpus Rīgas, tad konkrētā šķīrējtiesneša ceļa un uzturēšanās izdevumus sedz puse, kas šķīrējtiesnesi izvēlējusies, samaksu veicot šķīrējtiesas noteiktajā apmērā un termiņā. Papildus tam, par šiem šķīrējtiesas procesa izdevumiem ir atbildīgi tikai tā puse, kas šķīrējtiesnesi izvēlējusies un, neatkarīgi no lietas risinājuma, tie nevar tikt piedzīti no otras puses. Ja šai punktā noteiktie izdevumi nav apmaksāti šķīrējtiesas noteiktajā apmērā un termiņā, konkrētais šķīrējtiesnesis ir tiesīgs atteikties no konkrētās lietas izskatīšanas.
(8) Ja puse ir iemaksājusi atlīdzību par sekretāra, tulka, eksperta pakalpojumiem, bet minētie pakalpojumi nav sniegti, iemaksātā summa tiek atgriezta pusei, kura to iemaksājusi.
51. pants. Šķīrējtiesas izdevumu sadalīšana
(1) Puses var vienoties par šķīrējtiesas procesa izdevumu sadalījumu starp tām.
(2) Parasti šķīrējtiesa piespriež visus samaksātos šķīrējtiesas izdevumus par labu tai pusei, kuras labā taisīts spriedums. Ja prasība apmierināta daļēji, šķīrējtiesas izdevumus piespriež prasītājam proporcionāli apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam - proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.
(3) Pieņemot nolēmumu strīdā, šķīrējtiesa lemj par šķīrējtiesas procesa izdevumu, ka arī izdevumu par juridisko palīdzību lietā (līdz 5 % no apmierinātās vai noraidītās prasības summas, ja šķīrējtiesa atzīs tādu izdevumu summu par saprātīgu) sadalījumu starp pusēm. Ja prasījumam nav mantisks raksturs, atlīdzināmo izdevumu apmērus par juridisko palīdzību nosaka šķīrējtiesa.
(4) Ja prasītājs atsakās no prasības, prasītāja samaksātos šķīrējtiesas izdevumus atbildētājs neatlīdzina. Tomēr, ja prasītājs neuztur savus prasījumus tāpēc, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis, tiesa pēc prasītāja lūguma piespriež no atbildētāja prasītāja samaksātos šķīrējtiesas izdevumus.
(5) Ja prasības pieteikums tiek atstāts bez izskatīšanas vai šķīrējtiesas process tiek izbeigts līdz šķīrējtiesas sastāva iecelšanai, šķīrējtiesas priekšsēdētājs var lemt par iemaksātās tiesvedības maksas un šķīrējtiesneša honorāra pilnīgu vai daļēju atmaksu.
(6) Šķīrējtiesa var jebkurus izdevumus sadalīt starp pusēm arī citādi, ja tā to, ņemot vērā lietas apstākļus, uzskata par saprātīgu.
(7) Ja atbildētājs šķīrējtiesas noteiktajā termiņā nav iesniedzis atsauksmi uz prasību, šķīrējtiesa, neatkarīgi no lietas izskatīšanas rezultāta, var piespriest no atbildētāja visus prasītāja samaksātos šķīrējtiesas procesa izdevumus.
(8) Ja prasītājs atkārtoti vēršas šķīrējtiesā ar to pašu prasību sakarā ar to, ka nav ticis izdots izpildraksts, tad pēc prasītāja lūguma šķīrējtiesas priekšsēdētājs var atbrīvot prasītāju no šķīrējtiesas izdevumu apmaksas, ja izpildraksta izsniegšana atteikta šķīrējtiesas pieļauto pārkāpumu dēļ un šādi pārkāpumi ir objektīvi konstatējami.